Maza daļa
Lielāko daļu naudas iegūs no ES struktūrfondiem un Eiropas Investīciju bankas aizdevuma. Valdība cer, ka pusi stimulēšanas līdzekļu piedāvās Lietuvas komercbankas. Lai "ieplūdinātu" naudu tirgū, veidos Uzņēmējdarbības fondu (UF) un izmantos esošos kredītgarantiju un nodarbinātības fondus. Kompānijas Finasta analītiķe Diāna Ūselīte šaubās, vai UF spēs izkustināt kreditēšanas tirgu un stimulēt ekonomiku. Pat ja valdībai izdosies fondā savākt 1,9 miljardus litu (390 miljoni latu), tie būs tikai 5% no kopējā kredītu apjoma, ko bankas piešķīrušas juridiskām personām.
Ekonomikas ministrija (EM) gan cer, ka valdības palīdzība
iedvesīs optimismu uzņēmējiem. Mazo kredītu izsniegšanai atvēlēs
100 miljonus litu (20 miljoni latu). Šo naudu uzņēmēji varētu
saņemt aprīlī vai maijā.
Siltinās par miljardiem
Otra svarīgākā plāna programma paredz sabiedrisko un dzīvojamo ēku siltināšanu. Šim nolūkam izmantos gan valsts budžeta, gan pašvaldību un ES fondu līdzekļus. Sabiedriskās ēkas renovēs par 0,8 miljardiem litu (160 miljoni latu), dzīvojamās — par miljardu litu (200 miljoni latu). Dienai jau rakstīja, ka Latvijas Ministru kabinets daudzdzīvokļu namu siltināšanai šogad pirmo reizi nolēmis piešķirt 16,63 miljonus latu, par kuriem varēs atjaunot 160—200 māju.
Tirgus dalībnieki cer, ka šī programma izkustinās no sastinguma Lietuvas celtniecības tirgu. Taču ekonomisti brīdina, ka valdībai jāierobežo siltināšanas programmā iesaistīto uzņēmumu peļņas iespējas.
Divreiz ātrāk
Vienlaikus EM sola mazināt birokrātiskos šķēršļus, proti, turpmāk ierēdņiem visi projekti Eiropas naudas saņemšanai būs jāizskata mēneša laikā. Iepriekš šis termiņš bija divi mēneši. Mainīta arī projektu finansēšanas sistēma, ieviešot avansa maksājumus, kas ļauj uzreiz iegūt apgrozāmos līdzekļus, saka ekonomikas ministra vietnieks Arūns Keramins: "Tas nozīmē, ka uzņēmumi aģentūrām varēs uzrādīt vēl nesamaksātos rēķinus, saņemt naudu un piecu dienu laikā norēķināties ar piegādātājiem un starpniekiem. Agrāk uzņēmumiem vispirms vajadzēja norēķināties pašiem, un tikai pēc tam viņiem naudu piešķīra projektus kūrējošās aģentūras."
Kopumā valdība cer gada laikā no ES struktūrfondiem apgūt ne vien iepriekš plānotos 3,3, bet 5 miljardus litu (0,67—1 miljards latu). Ekonomikas stimulēšanas plānā apstiprinātas arī programmas uzņēmējdarbības noteikumu uzlabošanai jeb birokrātijas mazināšanai, kā arī eksporta un investīciju atbalstīšanai.
Jau vēstīts, ka Latvijā kopumā uzņēmējdarbības atbalstam paredzēti 603 miljoni latu. Pirmie atbalsta mehānismi tiks iedarbināti martā, kad Hipotēku banka sāks izsniegt aizdevumus konkurētspējas uzlabošanai. Tam atvēlēti 183 miljoni latu, ļaujot kreditēt arī riskantākus projektus un ne tikai mazos un vidējos, bet arī lielos uzņēmumus.