Šāds pārejas periods varētu ilgt divus līdz četrus gadus pēc Lielbritānija izstāšanās no ES, kas tiek plānota 2019.gadā, vēsta laikraksti The Guardian un The Times, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem.
"Ja jūs jautājat uzņēmējiem, kad viņi vēlas redzēt to norunātu, viņi teiktu "rīt"," The Guardian atzinusi kāda augsta ranga valdības amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Tikmēr The Times atsaucas uz britu avotu, kas informēts par sarunām ar Briseli.
Imigrācijas ierobežošana no ES bija nozīmīgs izstāšanās aizstāvju arguments. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir solījusi izbeigt brīvu pārvietošanos no ES, tiklīdz viņas vadītā valsts būs atstājusi bloku, kā arī kopumā samazināt migrācijas saldo līdz "desmitiem tūkstošiem" gadā.
Ik gadu Lielbritānijā uz pastāvīgu dzīvi ierodas apmēram 250 000 citu ES dalībvalstu pilsoņu, bet kopumā Apvienotajā Karalistē dzīvo apmēram 3,2 miljoni bloka pilsoņu.
Mejas valdībā dalās domas par pareizāko izstāšanās formu. Daži valdības locekļi atbalsta "smago Brexit", kas paredz atstāt Eiropas vienoto tirgu un muitas savienību, lai varētu ierobežot imigrāciju no ES. Citi vēlas vieglāku Brexit, saglabājot ciešākas saites ar ES.
Brīvas pārvietošanās kustības atļaušana sniegtu Lielbritānijai lielāku piekļuvi Eiropas vienotajam tirgum.
Lielbritānijas Rūpniecības konfederācija (CBI) ir aicinājusi uz palikšanu vienotajā tirgū pārejas perioda laikā. CBI vadītāja Karolīna Fērbērna bija starp tiem biznesa līderiem, kuri ceturtdien tikās ar Meju viņas rezidencē Dauningstrītā.
Meja "atkārtoja valdības visaptverošo mērķi - plūstošu un kārtīgu izstāšanos, kas kulminēs visaptverošā brīvās tirdzniecības līgumā ar ES, kam būs noteikts arī ieviešanas periods", paziņoja Dauningstrītas preses pārstāvis.
Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadītājs Frānsiss Mārtins, kurš arī piedalījās sarunās, paziņoja, ka pārejas periods esot uzņēmēju prioritāte.
Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē ceturtdien Briselē aicināja Lielbritāniju viest lielāku skaidrību tās nostājā nozīmīgākajos jautājumos, tostarp par britu izstāšanās "rēķinu" un ES pilsoņu tiesībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka.
Barnjē pēc sarunām ar Lielbritānijas Brexit ministru Deividu Deivisu atzina, ka pastāv "fundamentālas domstarpības" ar Londonu par to, vai ES Tiesa saglabās jurisdikciju pār trīs miljoniem bloka pilsoņu jau pēc Lielbritānijas izstāšanās.
Deiviss tikmēr norādīja, ka sarunas bijušas "smagas, bet konstruktīvas", taču joprojām "palicis daudz kas neizrunāts".