Austrumu partnerība ir nesen izveidots projekts, kura mērķis ir stiprināt ES attiecības ar sešām austrumu kaimiņvalstīm: Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Armēniju. Krievija raizējas, ka ar šo projektu ES arvien vairāk iespiežas Maskavas ietekmes zonā.
Krievijas un ES līderu sanāksme šoreiz tika rīkota Tālo Austrumu pilsētā Habarovskā, ko no Maskavas šķir vairāk kā 6000 kilometru. Kremļa amatpersonas izteikušās, ka Habarovska izraudzīta par sanāksmes norises vietu, lai ES līderi varētu novērtēt Krievijas diženumu.
Sanāksmē tika apspriestas vairākas Krievijas un ES attiecību problēmas, piemēram, pagājušā gada karš ar Gruziju un gāzes piegādes traucējumi. D.Medvedevs lika noprast, ka drīzā nākotnē iespējams kārtējais «gāzes karš», jo Ukrainai esot grūtības samaksāt par Krievijas piegādāto gāzi. Tas nozīmē, ka atkal iespējama gāzes plūsmas apturēšana, no kā varētu ciest patērētāji Eiropā.
Krievijas biznesa laikraksts Vedomosti savā komentārā secina, ka Krievijas un ES attiecības līdzinās komunālā dzīvokļa kaimiņu attiecībām. «Krievija un ES pilnībā apzinās savstarpējo atkarību, bet nekādi nevar vienoties par sadzīvošanas noteikumiem. Te viens nav samaksājis savu rēķina daļu, te otrs izlaidis savu kārtu mazgāt grīdu koridorā. Divreiz gadā rīkotās apspriedes virtuvē beidzas bez rezultāta, tikai fiksē savstarpējo pretenziju skaita pieaugumu. Taču viens no otra tāpat nekur nevar aizbēgt.»