Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Merkele izrāda skepsi pret kompensācijām uzņēmumiem, kas tirgojas ar Irānu

Vācijas kanclere Angela Merkele piesardzīgi izteikusies par iespējamajām kompensācijām Eiropas uzņēmumiem, kurus ietekmēs ASV izstāšanās no Irānas kodolprogrammas.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo otrdien paziņoja, ka ASV izstājas no 2015.gadā noslēgtās Irānas kodolvienošanās, un atjaunos pret Irānu visas sankcijas, kas tika apturētas šīs vienošanās ietvaros. Iespējams, ka šīs sankcijas skars arī Eiropas uzņēmumus, kas kārto darījumus Irānā.

Merkele ceturtdien pēc Eiropas Savienības (ES) līderu tikšanās Bulgārijā paziņoja, ka visas ES valstis iestāsies par kodolvienošanās saglabāšanu.

Taču viņa izrādīja piesardzību pret iespējamajām kompensācijām uzņēmumiem, kas kārto darījumus ar Irānu. Viņa sacīja, "paskatīsimies, vai mēs varēsim sniegt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem zināmu atvieglojumu".

Merkele piebilda, ka šis jautājums tiek pētīts.

Taču viņa norādīja, ka kompensāciju izmaksāšana visiem uzņēmumiem nav iespējama, piebilstot, ka šajā jautājumā nedrīkst radīt ilūzijas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers šodien paziņoja, ka ES piektdien sāks veikt pasākumus, lai bloķētu ASV sankciju pret Irānu ietekmi blokā.

ES gatavojas izmantot 1966.gada tiesisko aktu, kas tika pieņemts, lai apietu Vašingtonas tirdzniecības embargo pret Kubu. Tas aizliedz ES uzņēmumiem un tiesām ievērot konkrētus ārvalstu tiesiskos aktus par sankcijām, kā arī noteic, ka citu valstu tiesu spriedumi, ka ir balstīti uz šiem tiesiskajiem aktiem, nav spēkā ES teritorijā.

Taču konflikts ar ASV par embargo Kubai tika atrisināts politiskā ceļā, tāpēc šī ES tiesiskā akta efektivitāte praksē vēl nav pārbaudīta.

Tomēr šī tiesiskā akta nozīme var būt svarīga politiskās kaulēšanās procesā ar Vašingtonu. Kāda ES amatpersona pagājušajā nedēļā atzina, ka šī tiesiskā akta "politiski simboliskais efekts ir potenciāli lielāks nekā ekonomiskais efekts".

Lai tiesisko aktu izmantotu šajā gadījumā, tas būtu jāpilnveido, iekļaujot ASV sankcijas pret Irānu. Tas savukārt prasītu laiku un pastāv risks, ka kāda no ES valstīm varētu to nobloķēt.

ES ir arī gatava atļaut Eiropas Investīciju bankai palīdzēt uzņēmumiem investēt Irānā, un ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete ir devies uz Irānu, lai runātu par augošo sadarbību enerģētikas jomā.

Top komentāri

skats no malas
s
Vācijai tur ir maza bēda. Franču kompānijas gan ir metušas Irānā. Naftas korporācijai "Total" - 5 miljardu investīcijas. "Peugeot" un "Citroën" būvē rūpnīcas Irānā. "Airbus" plānoja pārdot simts lidmašīnu Irānai. Utt. Utt. Utt.
bet
b
ASV tiesa ir piespriedusi cietumsodu 32 mēnešus (prokurors prasīja 20 gadus) Turcijas bankas (Halkbank) darbiniekam (Mehmet Hakan Atilla) par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu. Nelīdzēja tas, ka viņš pildīja savu priekšnieku pavēles. Bankas vadītāji neatrodas ASV, līdz ar to viņus nevarēja tiesāt. Bet pats fakts ir labs signāls visām pasaules bankām un to darbiniekiem. Domāju, ka Merkele arī negrib nonākt ASV cietumā par sankciju pārkāpšanu.
Steve
S
Un ari visa eiropa ed lazdu riekstus audzetus Irana. Isteniba ne tikai lazdu, bet vairaki citi rieksti ka ari zaveti auglji.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits