Lai tas notiktu, "ir jābūt kopīgo vērtību minimumam, kas tiek iemiesots konkrētā politikā", kancleres teikto citē laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung.
"Esmu pārliecināta, ka vidējā un tālākā perspektīvā ciešai partnerībai ar Krieviju ir jāturpinās," sacīja kanclere.
Kas attiecas uz vērtībām, no šī brīža turpmāk Krievijai "ir savādāki uzsvari, kā mēs to redzam ne tikai Ukrainas krīzē vien", norādīja Merkele.
Vaicāta par medijos parādījušos informāciju, ka viņa telefonsarunā ASV prezidentam Barakam Obamam teikusi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "dzīvo citā pasaulē", Merkele to nenoliedza, bet diplomātiski atbildēja, ka "Putins dažas problēmas redz savādāk nekā es, [Vācijas] valdība un vairums mūsu partneru".
Vācija neuzskata, ka Ukrainas krīzei varētu būt militārs atrisinājums, un joprojām cer uz diplomātiju un to, ka jaunu sankciju draudiem būs rezultāts, sacīja Merkele, kas visu Ukrainas krīzes laiku ar Putinu ir sazinājusies tikai telefoniski.
"Īpaši šogad, kad mēs pieminam Pirmā un Otrā pasaules kara sākumu, cilvēki pamatoti sagaida, ka mēs rīkosimies citādi, nekā tas notika toreiz, un ka mēs saglabāsim gatavību runāt arī ar Krieviju," viņa sacīja.
Vācijas līdere uzsvēra, ka attiecībās ar Maskavu "sankcijas nav pašmērķis, bet ja, no tām nevarēs izvairīties, tad mēs par to izlemsim kopā" ar citām valstīm.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nav darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā.