"Mēs esam vienisprātis, ka pūliņiem mūsu parādsaistību pārstrukturēšanā un budžeta sabalansēšanā, ko uzņemamies mēs, tāpat kā citas valstis, jāatspoguļojas Eiropas kopējā budžeta," izteikusies Merkele.
Kā kopīgā preses konferencē norādījis Lielbritānijas premjers, stabilizācijas mehānismam krīzes pārvarēšanai jābūt "rūpīgi pārdomātam un efektīvam".
Savukārt Vācijas kanclere pastāstījusi, ka Londona saista lielas cerības ar Vācijas lomu eirozonas glābšanā, bet brīdinājusi, ka ar Berlīnes spēkiem vien nepietiks.
"Mums [Vācijai] jābūt piesardzīgiem un mēs nedrīkstam izlikties, ka mums ir tādas iespējas, kādu mums patiesībā nav, citādi finanšu tirgi drīz vien sapratīs, ka šī sistēma nedarbojas," viņa uzsvērusi.
Lielbritānija savukārt neatbalsta ideju ieviest Eiropā finanšu darījumu nodokli, kas iedēvēts arī par Robina Huda nodokli, lai ierobežotu biržas spekulācijas. Kemerons izteicies, ka šādam nodoklim varētu piekrist tad, ja tas tiktu ieviests globālā mērogā, bet citādi tas neattieksies uz citiem lielajiem pasaules finanšu centriem un Londona "savā ziņā tikts sodīta".
Berlīne aicina uz dziļāku valstu savstarpējo integrāciju eirozonā. Merkeles kristīgie demokrāti iesaka nekavējoties sākt sarunas par grozījumiem Lisabonas līgumā, kas ļautu pastiprināt kontroli pār eirozonas finanšu sektoru.
Tikmēr Kemerons raizējas, ka tādā gadījumā samazināsies Lielbritānijas ietekme uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Eiropas Savienībā.