Suarešs 13.decembrī tika hospitalizēts. Lai gan viņa stāvoklī sākumā bija vērojamas uzlabošanās pazīmes, viņš vēlāk ieslīga dziļā komā, no kuras nepamodās.
Slimnīca neizpauda Suareša nāves precīzu cēloni, bet radinieki sacīja, ka viņš nekad pilnīgi neatveseļojās pēc 2013.gadā pārciestas slimības. Viņa veselība tālāk pasliktinājās pēc sievas nāves 2015.gada jūlijā.
Portugālē tika izsludinātas triju dienu sēras no pirmdienas.
"Mēs šodien esam zaudējuši kādu, kurš tik daudz reižu bijis seja un balss mūsu brīvībai, par kuru viņš cīnījās visu savu mūžu," paziņoja premjerministrs Antoniu Košta.
Jaunais ANO ģenerālsekretārs, Portugāles ekspremjers Antoniu Guterrešs nosauca Suarešu par "vienu no retajiem politiskajiem līderiem, kurš baudīja reālu cieņu gan Eiropā, gan pasaulē".
Suarešs piedzima 1924.gada 7.decembrī Lisabonā un uzauga ģimenē, kura bija opozīcijā diktatoram Antoniu Oliveiram Salazaram.
Studējot Lisabonas Universitātē, Suarešs iestājās Portugāles Komunistiskajā partijā un kļuva par tās jaunatnes sekcijas vadītāju, bet 1951.gadā izstājās no šīs partijas.
1964.gadā Ženēvā viņš piedalījās organizācijas "Portugāļu sociālistiskā rīcība" dibināšanā. 1973.gadā šī organizācija tika pārveidota par Portugāles Sociālistisko partiju un viņš tika ievēlēts par tās ģenerālsekretāru.
Kad 1974.gada revolūcijā Portugālē tika gāzta diktatūra un izveidota pagaidu valdība, Suarešs kļuva par ārlietu ministru un pārraudzīja neatkarības piešķiršanu Portugāles kolonijām.
Suarešs bija Portugāles premjerministrs no 1976. līdz 1978.gadam un no 1983. līdz 1985.gadam, kā arī prezidents no 1986. līdz 1996.gadam, un panāca valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Pēc sakāves prezidenta vēlēšanās 2006.gadā viņš uz vairākiem mēnešiem aizgāja no sabiedriskās dzīves.
Suarešs asi kritizēja kraso tēriņu samazināšanu, ko Portugāle bija spiesta īstenot saskaņā ar 2011.gada vienošanos ar ES un Starptautisko valūtas fondu (SVF) par starptautisko aizdevumu 78 miljardu eiro apmērā. Viņš toreiz apsūdzēja lielās Eiropas valstis, ka tās vada "mežonīgs kapitālisms".
Suarešs sevi raksturoja kā agnostiķi, pauda ticību "cilvēcei un tās uzlabošanai", un sacīja, ka viņu virza "liela vēlme dzīvot un milzīga ziņkārība".