"Šīs konstrukcijas, metāla organiskos karkasus, var izmantot, lai iegūtu ūdeni no tuksneša gaisa, uztvertu oglekļa dioksīdu, uzglabātu toksiskas gāzes vai katalizētu ķīmiskas reakcijas," paziņoja akadēmija.
Komentētāji jau gadiem ilgi bija izteikuši pieņēmumu, ka Jagi ir spēcīgs pretendents uz balvu, un līdzās tam bieži izskanēja arī Kitagavas vārds.
"Metāla organiskajiem karkasiem ir milzīgs potenciāls, kas paver iepriekš neparedzētas iespējas radīt pielāgotus materiālus ar jaunām funkcijām," paziņoja Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke.
"Iedomājieties, ka ķīmijas rīkus varētu izmantot, lai radītu pilnīgi jaunus materiālus ar vēl nedzirdētām īpašībām," paziņojot balvas ieguvējus, žurnālistiem sacīja Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Hanss Ellegrēns.
"Piemēram, iedomājieties, ka mēs varētu radīt cietus materiālus, kuros ir mazas telpas, kurās gāzes molekulas var justies kā mājās, un kuru ķīmiskās īpašības var pielāgot dažādu molekulu īpašajām vajadzībām un vēlmēm," viņš piebilda.
1989.gadā Robsons izmēģināja atomu īpašību izmantošanu jaunā veidā, izmantojot vara jonus.
"Kad tie tika apvienoti, tie savienojās, veidojot labi sakārtotu, ietilpīgu kristālu. Tas bija kā dimants, kas piepildīts ar neskaitāmiem dobumiem," norādīja akadēmija.
Robsons saprata sava atklājuma potenciālu, taču molekulārā struktūra bija nestabila.
Kitagava un Jagi tad nodrošināja "stingru pamatu" struktūras izveides metodei.
Laika posmā no 1992. līdz 2003.gadam viņi atsevišķi veica virkni revolucionāru atklājumu.
Kitagava parādīja, ka gāzes var ieplūst konstrukcijās un izplūst no tām, un paredzēja, ka metāla organiskos karkasus var padarīt elastīgus.
Tikmēr Jagi radīja ļoti stabilu metāla organisko karkasu un parādīja, ka to var pārveidot, izmantojot racionālu konstrukciju, piešķirot tam jaunas un vēlamas īpašības.
"Esmu dziļi pagodināts un priecīgs, ka mani ilggadējie pētījumi ir novērtēti," sacīja Kitagava, kad viņu intervēja pa tālruni preses konferencē, kurā tika paziņota balva.
Robsons ir saistīts ar Melburnas Universitāti Austrālijā, Kitagava - ar Japānas Kioto Universitāti, bet Jagi - ar Kalifornijas Universitāti Berklijā.
Nobela prēmiju ķīmijā pērn saņēma amerikāņi Deivids Beikers un Džons Džampers, kā arī brits Demiss Hasabiss par darbu proteīnu struktūras prognozēšanā, izmantojot mākslīgo intelektu.