Intervijā televīzijas kanālam Bloomberg zinātnieks, kurš 2006. gadā saņēma Nobela prēmiju ekonomikā par saviem darbiem, kuros pētītas kopsakarības starp bezdarbu un inflācijas gaidām, uzsvēra, ka nav pārliecināts par Eiropas Savienības un vienotās valūtas eiro sekmīgu nākotni. E. Felpss norādīja, ka arvien vairāk valstu uzdod sev jautājumu par iestāšanās ES un pievienošanās eiro zonai racionalitāti. Tā Islandes valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, kas iesaldē sarunas par iestāšanos ES līdz brīdim, kamēr nebūs noticis referendums par šo jautājumu.
„Mēs turpinām vērot Eiropas eksperimenta attīstību. Pēc manām domām, pagaidām ir grūti pateikt, vai tā iznākums būs sekmīgs. Neviens nevar garantēt, ka eksperiments neizgāzīsies. Krīze atsedza milzīgas problēmas eirozonas struktūrā. Praktiski visas valstis tādā vai citā pakāpē ir pakļautas kapitāla bēgšanai un valūtas aizplūšanai. Mēs novērojam banku depozītu bēgšanu no vienām eirozonas valstīm uz citām,” skaidrojis E. Felpss.
Profesors piebilda, ka ir acīm redzams - Lielbritānijas varas iestādes arvien vairāk distancējas no alianses problēmām. Bez tam Dānija, kura ir viena no Eiropas Savienības vecbiedriem, vēl 1992. gadā, pirms valūtas savienības izveidošanās, ir atteikusies iestāties eirozonā un dāņu vairākums, kā liecina virkne aptauju, joprojām negrasās atteikties no kronas.
„Man ir grūti noticēt, ka šādā situācijā atrodas valstis, kuras tieši tagad vēlas pievienoties Eiropas Savienībai vai iestāties eirozonā. Tas tas pats, kas sacīt: „Paskatieties, kāda skaista māja. Jā, pašlaik tā deg, bet mums vienalga ir tā jānopērk!,” ironizē E. Felpss.