Pagājušā nedēļā direkcijas galvenajā mītnē Trondheimā noritēja starptautiska vides aizsardzības konference, kuras laikā direkcija un Norvēģijas Dabas inspekcija, kas darbojas līdzīgi kā Latvijas Valsts vides dienests, sniedza ieskatu norvēģu pieejā vides aizsardzībai. Pieredzē dalījās arī citu valstu pārstāvji.
Grib striktu režīmu
Vēsturiski Norvēģijā ir ierasts, ka piekrastē dzīvojamās mājas būvē ļoti tuvu jūras krastam vai pat uz balstiem virs jūras, tādēļ pirms desmit gadiem pieņemtais aizliegums būvēt jaunas ēkas 100 metru platā jūras krasta aizsargjoslā šo teritoriju nepadarīja mazāk apbūvētu. DN pārstāvji arī uzsver, ka vietējās pašvaldības ir ļoti pretimnākošas būvētgribētājiem. "Vides aizstāvji nav apmierināti ar 100 metru aizsargjoslu, jo vietējās pašvaldības diezgan daudz praktizē atkāpes no šīs normas, izsniedzot ikreizēju atļauju jaunai būvniecībai šajā teritorijā," uzsver R.Boe. Viņasprāt, par šādu netālredzīgu rīcību vietējo pašvaldību loma būvniecības saskaņošanā būtu jāsamazina. Patlaban pašvaldības pārrunu ceļā, kuras parasti ilgst sešus gadus, rod kompromisu ar DN par apbūvējamām un neskaramām teritorijām. Jāatgādina, ka E.Zalāns iestājas par pašvaldību pilnvaru palielināšanu, no valsts puses nosakot tikai galvenos piekrastes apbūves principus.
Konferences kuluāros izskanēja viedoklis, ka apbūves tīkotāji tiekot lobēti valstiskā līmenī, nepiešķirot pietiekamu budžetu aizsargājamu teritoriju, tajā skaitā piekrastes aizsargjoslu, ilgspējīgai attīstībai. Piemēram, pērn Norvēģija, kas atzīta par bagātāko valsti Skandināvijā, šiem mērķiem tērējusi 40 miljonus norvēģu kronu jeb nepilnus 3,5 miljonus latu, kas ir desmit reižu mazāk nekā Zviedrijā un Somijā. Neraugoties uz šīm grūtībām, DN ir noskaņots cerīgi, paužot, ka var būt diskusijas par aizsargjoslas ievērošanu pilsētās, taču ārpus tām jādarbojas striktam aizliegumam būvēties piekrastē.
Likuma diktatūra
Atšķirībā no norvēģu paustā Krievija nesaskata problēmas būvniecības kontrolē savā piekrastē. Arhangeļskas apgabala ekoloģijas komitejas vadītājs Aleksandrs Kirilovs skaidro, ka Ūdens kodekss, kas reglamentē būvniecību Krievijā, skaidri pauž valsts nostāju, ka krasti nav apbūvējami. Vaicāts, vai, pielietojot kodeksu praksē, nerodas domstarpības ilgspējīgas attīstības izpratnē starp pašvaldībām un NVO, A.Kirilovs atminas bijušā Krievijas prezidenta un tagadējā premjera Vladimira Putina vārdus: "V.Putins ir skaidri pateicis, ka Krievijā pastāv likuma diktatūra, un tādām NVO tur nav teikšanas."
Gadījumos, kad piekrastes zemju īpašnieki vēršas A.Kirilova vadītā komitejā, lai saskaņotu būvniecību, viņi visbiežāk saņem atteikumu. Pārkāpjot šo lēmumu, būvnieks riskē ieraudzīt savā nelikumīgi izveidotajā pagalmā ekskavatoru, kurš māju nojauks. "No sākuma dod noteiktu laiku pašam īpašniekam nojaukt būvi un atjaunot augsni, ja tas netiek darīts — jaucam nost," skaidro A.Kirilovs, piebilstot, ka tā komiteja cīnās ar erozijas draudiem. Kā mainās cilvēku izpratne par piekrastes aizsardzību? "Nojaucām divus nelikumīgi uzbūvētus ciematus, tagad uztver nopietnāk," viņš rezumē.
Latvijā atkal atliek
Tikmēr Latvijā nupat aizsākās debates par to, ka piekrastes aizsardzība, liedzot jaunu apbūvi 300 metru vai apdzīvotās vietās 150 metru platā aizsargjoslā, nav efektīva, tādēļ tā jāaizstāj ar citu metodi. Kādu tieši — lai atbildētu uz šo jautājumu, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) devis E.Zalānam divus mēnešus, kuri beidzas jau pēc trim nedēļām. Tā kā līdz šim ministrs paguvis tikai vienreiz sasaukt vides, arhitektūras un plānošanas jomu ekspertu sanāksmi, bet nav zināms, kad notiks nākamā tikšanās, termiņš pavirzījies līdz nākamā gada maijam. "Mums primārais ir izstrādāt kvalitatīvu pieeju piekrastes attīstībai, nevis par katru cenu ievērot termiņu," saka E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa, liekot noprast, ka arī šis termiņš var tikt pārcelts.
Kontekstā ar krasta aizsargjoslu pēc I.Godmaņa iniciatīvas vairāki ministri, tostarp E.Zalāns, vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), pētīs īpašumu atsavināšanas nianses kāpu aizsargjoslā. "Skatot citus jautājumus, valdība konstatēja, ar atsavināšanu piekrastē ir problēmas, tādēļ ministriem dots īss laiks, lai izstrādātu priekšlikumus," paskaidro D.Kārkliņa. Bez ekspertu diskusijām par piekrastes attīstību ministrija vēlas veikt pētījumu, kurā piekrasti "skatītu plašākā kontekstā". Ministrija vēl gan nav izlēmusi, ko vēlas redzēt šajā pētījumā, tādēļ nevarēja atbildēt, vai to pasūtīs vai veiks pašu spēkiem.