Uzrunājot veterānus ASV karavīru kapsētā Kolvilā, kur apglabāti 9387 amerikāņu karavīri, B.Obama norādīja, ka cīņa pret nacistisko Vāciju pavēra ceļu uz gadiem ilgu mieru un labklājību.Pasākumā piedalījās arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Lielbritānijas premjers Gordons Brauns un Kanādas premjers Stīvens Hārpers.ASV prezidenta vizīte Normandijā seko ātrai tūrei cauri Saūda Arābijai, Ēģiptei, Vācijai un Francijai.Kā vēsta LETA, ASV prezidentu līdzdalība Normandijas piemiņas pasākumos ir sena tradīcija. Ronalds Reigans D-dienas svinības apmeklēja 1984.gadā desanta 40.gadadienā, Bils Klintons piemiņas pasākumā piedalījās 1994.gadā, bet ASV prezidents Džordžs Bušs 2002. un 2004.gadā.1944.gada 6.jūnijā britu, amerikāņu un kanādiešu vienības, kā arī karavīri no Francijas un citām nacistu okupētajām valstīm šķērsoja Lamanša šaurumu un rītausmā izsēdās Normandijas pludmalēs, veicot lielāko amfībiju uzbrukumu vēsturē.Līdz dienas beigām Francijā bija izsēdušies aptuveni 156 000 sabiedroto karavīru. Kaujās krita aptuveni 10 000 sabiedroto karavīru un tūkstošiem franču civiliedzīvotāju. Vācija zaudēja ap 4000-9000 karavīru.Sabiedroto karavīru izsēšanās Normandijā iezīmē sākumu nacistu karaspēka atspiešanai Eiropā un palīdzēja nākamajā gadā izbeigt Otro pasaules karu.
Obama kopā ar Eiropas līderiem atzīmē sabiedroto cīņu Normandijā 65.gadadienu
ASV prezidents Baraks Obama sestdien kopā ar Eiropas līderiem pieminēja 1944.gada 6.jūniju, kad sabiedroto karaspēks ieradās Normandijas krastos. Šai operācijai sekoja nacistiskās Vācijas sagrāve.B.Obama godinājis karavīrus, norādot, ka viņu rīcība pirms 65 gadiem palīdzēja glābt pasauli no ļaunuma un tirānijas, ziņo Reuters.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.