Sākotnēji bija paredzēts, ka fonds, kura resursu apjoms veidos 500 miljardus eiro (351,4 miljardus latu), darbību sāks 1.jūlijā, taču Vācijas Konstitucionālās tiesas process aizkavēja ESM stāšanos spēkā par trīs mēnešiem.
ESM vadība uzticēta Klausam Reglingam, kas iepriekš strādājis arī Eiropas Komisijā un patlaban vada Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF), kuru aizstās ESM. Taču visus lēmumus pieņems valde, kurā darbojas eirozonas dalībvalstu finanšu ministri. Balsošanas sistēma saistīta ar fondā iemaksājamo kapitāla daļu, kas nozīmē, ka Vācijai ir veto tiesības.
Pirmdienas sanāksmē eirozonas finanšu ministri, visticamāk, arī aplūkos jautājumu par ESM izmantošanu, lai tieši finansētu grūtībās nonākušās reģiona bankas. Jūnijā panāktā vienošanās liecina, ka, līdzko tiks izveidota eirozonas banku uzraudzības pārvalde, bankas varēs pēc palīdzības vērsties tieši pie ESM.