Eirozonas valstu ārkārtas samitā valstu līderi vienojās, ka 2013. gadā tiks ieviests Eiropas Stabilitātes mehānisms, no kura eirozonas valstīm varēs piešķirt aizdevumu 500 miljardu eiro (350 miljardi latu) apmērā. Jāpiebilst, ka šobrīd spēkā esošais Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisms ļauj piešķirt tikai 250 miljardus eiro (175 miljardi latu).
Fonds nodrošināšot pietiekamu daudzumu līdzekļu, lai glābtu kādu eirozonas valsti, ja tā sekotu Grieķijas un Īrijas piemēram, lūdzot finansiālu palīdzību. Eksperti jau sen pauduši bažas, ka šādu soli varētu spert Portugāle, kam sekotu Spānija. Taču Portugāle, vēl piektdien izziņojot papildu taupības pasākumus, uzsvērusi, ka starptautiskā palīdzība tai nebūšot nepieciešama.
Īpašu prieku samitā piedzīvoja Grieķija, panākot tai pagājušajā gadā 110 miljardu eiro piešķirtā aizdevuma nosacījumu labojumus. Tās aizdevuma likmi samazināja par vienu procentpunktu, taču atmaksas termiņu pagarināja no trim uz septiņarpus gadiem. «Mūsu pēdējo 10 mēnešu centieni ir novērtēti,» Grieķijas premjera Georga Papandreu teikto citēja AFP. Šis lēmums grieķiem nozīmējot vairāk nekā sešus miljardus eiro ietaupījumu.
Taču savu ieceru sakāvi piedzīvoja jaunais Īrijas premjers Enda Kenijs, kurš arī bija apņēmies panākt aizdevuma nosacījumu maiņu, ko solījis arī priekšvēlēšanu periodā. Eiropas Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs īru centienus strikti noraidīja, uzsverot, ka valsts neesot izpildījusi visus nosacījumus, kas ļautu mazināt procentlikmi.
Taču The Financial Times jau nodēvējis šo tikšanos par «zaudēto iespēju» samitu, kritizējot eirozonas politikas noteicošās valstis un uzsverot, ka «eirozonas līderi vairs ilgi nevarēs atļauties izlikties, ka viss būs labi, ieviešot nedaudz ciešākus taupības pasākumus un tādus fiskālos noteikumus, kam trūkst ticamu ieviešanas mehānismu».