Vairāk nekā divas trešdaļas Šveices vēlētāju svētdien atbalstīja ierosinājumu piešķirt akcionāriem pilnvaras ierobežot uzņēmuma vadītāju atalgojuma apmēru.
Referendumam nodotā iecere arīdzan paredzēja aizliegt prēmijas, kas tiek izmaksātas, uzņēmumu vadītājiem sākot darbu vai aizejot no kompānijas. Tāpat plānots aizliegt prēmijas, kas tiek izmaksātas par kompāniju pārņemšanu vai uzņēmuma daļas pārdošanu. Pārkāpumu gadījumā uzņēmumu valdes locekļiem un vadītājiem draudēs pat cietumsods vai naudassods līdz pat sešu gadu atalgojuma apmērā.
Reaģējot uz Šveices referenduma iznākumu, vairāki Vācijas politiķi nākuši klajā ar ierosinājumu līdzīgus ierobežojumus uzņēmumu vadītāju atalgojuma apmēram noteikt ne tikai Vācijā, bet arī visā Eiropā. "Referendums ir solis pareizajā virzienā," uzskata sociāldemokrātu parlamentārās frakcijas vadītāja vietnieks Joahims Poss. Referenduma iznākums, viņaprāt, "būtu jāuztver kā pamudinājums pieņemt Eiropas direktīvu".
Politiķis gan atzīst, ka nebūtu prātīgi Šveices ieceri pārņemt bez izmaiņām, jo svarīgs ir tās pamatprincips. "Cilvēki vairs nepieņem perverso prēmiju sistēmu, kas pastāv ne tikai bankās, bet visā uzņēmējdarbībā," uzsver Poss.
Arī kristīgo demokrātu pārstāvis ekonomikas politikas jautājumos Mihaels Fuhss atbalsta Šveicē apstiprināto ierosinājumu. "Tas ir veids, kā panākt, ka lēmumu par atalgojuma apmēru pieņem uzņēmumu īpašnieki, nevis valsts," laikrakstam Bild uzsver Fuhdss.
Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas Die Linke (Kreisie) līdzpriekšsēdētāja Katja Kipinga tikmēr norāda: "Faktam, ka [Vācijas fondu biržas indeksā] DAX [iekļauto uzņēmumu] valdes locekļi saņem 54 reizes vairāk nekā strādnieki, nav cita izskaidrojuma kā vien alkatība." Arī "zaļo" pārstāvis Gerhards Šiks piekrīt, ka Vācijā ir nepieciešami noteikumi, lai ierobežotu pārmērīgi lielās uzņēmumu vadītāju algas.