"Polija tagad iebilst pret noslēguma dokumentu," kuru bija paredzēts izplatīt visu 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vārdā pēc kārtējās tikšanās Briselē, aģentūrai AFP pavēstīja viens no avotiem.
Tas gan tiesiski neietekmēs Tuska pārvēlēšanu.
Kā ziņots, par spīti Polijas kategoriskajiem iebildumiem, ES dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē notiekošajā samitā uz atkārtotu 30 mēnešus ilgu pilnvaru termiņu Eiropadomes prezidenta amatā ievēlēja Tusku.
Par Tusku balsoja visas pārējās 27 dalībvalstis, un Varšava palika vienīgā, kas balsoja pret viņa kandidatūru.
Polija jau iepriekš draudēja bloķēt ES samitu, ja tai tiks uzspiesta Tuska kandidatūru, un centās panākt balsojuma atlikšanu, taču galu galā balsojums notika.
Maltas premjerministrs Džozefs Muskats, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, uzstāja, ka balsojumam jānotiek ceturtdien un viņu atbalstīja visu pārējo 26 dalībvalstu līderi, arī parastie Varšavas sabiedrotie, pat Ungārijas premjers Viktors Orbāns.
Kopumā dalībvalstu līderiem šī jautājuma izšķiršanai nevajadzēja pat ne pusstundu.
Diskusiju laikā Tusks atstāja sanāksmju telpu, bet pēc balsojuma viņa atgriešanās tika sagaidīta ar aplausiem.
Pēc balsojuma Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels, lietojot formulu, ko Vatikāns izmanto, lai pavēstītu par jauna pāvesta ievēlēšanu, tviterī paziņoja: "Habemus #EUCO Presidentum" ("Mums ir Eiropadomes prezidents").
Savukārt pats Tusks tai pašā tviterī izteica pateicību Eiropadomes locekļiem par pozitīvo novēlējumu un solīja darīt "visu, kas manos spēkos, lai padarītu ES labāku".
Tikmēr Polijas premjerministre Beāta Šidlo brīdinājusi, ka šāda pārējo dalībvalstu rīcība kaitēs centieniem reorganizēt ES pēc gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās.
Viņa norādīja, ka tas ir "principa jautājums" un ka Eiropadomes prezidentam ir jābauda paša izcelsmes valsts atbalsts.
"Polija šos ES dibināšanas principus aizstāvēs līdz galam. Valstis, kas to nesaprot, neveido Eiropas sabiedrību, tās to destabilizē," uzsvēra Polijas premjere.