Pētījums: Trešdaļa ES ebreju antisemītisma dēļ apsver iespēju emigrēt

Saskaņā ar pētījumu, kuru veikusi ES Pamattiesību aģentūra (FRA), vairāk nekā trešdaļa ebreju respondentu pēdējo piecu gadu laikā savas drošības dēļ apsvēruši iespēju doties prom no Eiropas.

"Dalībvalstīm ar to jārēķinās un jāpieliek lielākas pūles, lai novērstu un apkarotu antisemītismu. Ebrejiem ir tiesības un brīvu dzīvi bez naida un bez bailēm par savu drošību," uzsvēra FRA direktors Maikls O'Flaertijs.

Veicot savu pētījumu, FRA izvaicājusi 16 3365 ebrejus.

Pētījums veikts Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Polijā, Ungārijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā. Šajās 12 ES dalībvalstīs mīt 96% no visiem bloka teritorijā dzīvojošajiem Ebrejiem.

No visiem Francijā aptaujātajiem ebrejiem 95% antisemītismu minējuši kā lielāko sabiedrisko un politisko problēmu. 2012.gadā, kad FRA veica līdzīgu pētījumu, tādās domās bija 85% respondentu Francijā.

77% no aptaujātajiem pauduši viedokli, ka pēdējo piecu gadu lakā noticis "liels" antisemītisma pieaugums. savukārt 58% atzinuši, ka savas etniskās piederības dēļ baidās kļūt par fizisku uzbrukumu upuri.

Lai gan antisemītisms īpaši manāms tīmeklī un sociālo mediju platformās, satraucoši liels skaits Francijas ebreju izteikušies, ka novērojuši atklāta antisemītisma izpausmes arī dzīvē.

91% stāstījuši, ka dzirdējuši pret ebrejiem vērstus naidīgus izteikumus uz ielas vai citās sabiedriskās vietās.

Tomēr vislielākais ebreju skaits, kas personīgi saskārušies ar antisemītiskiem aizskārumiem, ir Vācijā. 41% respondentu sacījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā saskārušies ar aizskarošu uzvedību.

Lai gan pieaug aizskārumu skaits tīmeklī, visbiežāk ebreji Vācijā sastapušies ar tieši izteiktām aizskarošām vai draudīgām piezīmēm.

Aptuveni 41% no Vācijā aptaujātajiem ebrejiem pieredzējuši aizskārumus no personām, kas pauž ekstrēmistiskus islāmistu uzskatus.

Tas ir krasā kontrastā ar pagājušā gada Vācijas kriminālnoziegumu statistiku, saskaņā ar kuru 94% no reģistrētajiem antisemītiskajiem noziegumiem pastrādājuši galēji labējie, norāda laikraksts "Bild".

"Saskaņā ar policijas noziegumu statistiku aptuveni piecus procentus no antisemītiskajiem noziegumiem pastrādājuši musulmaņi. Mums jānoskaidro šī milzīgā neatbilstība ar ebreju teikto par pieredzēto antisemītismu," sarunā ar "Bild" atzinis valdības komisārs antisemītisma jautājumos Fēlikss Kleins.

Antisemītiskās gaisotnes dēļ 44% Vācijā dzīvojošo ebreju pēdējo piecu gadu laikā apsvēruši iespēju emigrēt.

Savukārt Polijā 77% aptaujāto, kas ir ievērojami vairāk nekā jebkurā citā valstī, atzinuši, ka dzirdējuši izteikumus par ebreju pārmērīgo ietekmi poļu sabiedrībā.

Vēl 67% dzirdējuši apgalvojumus, ka ebreji savā labā izmanto holokausta upuru piemiņu.

Gandrīz visi respondenti Polijā atzinuši, ka sastapušies ar antisemītiskiem komentāriem tīmeklī, bet liela daļa šādus izteikumus dzirdējuši arī no politiķiem.

64% Polijā aptaujāto antisemītiskus izteikumus dzirdējuši politiskos pasākumos. Tas arī ir visaugstākais rādītājs starp visām pētījumā aptvertajām valstīm.

Vēl 48% antisemītiskus izteikumus saklausījuši politiķu runās, un šajā ziņā Poliju pārspējusi vienīgi Lielbritānija.

Uz jautājumu, vai Polijas valdība efektīvi apkaro antisemītismu, 91% respondentu atbildējuši noliedzoši.

Portāls Diena.lv jau ziņoja, ka ASV medija CNN pasūtītā pētījumā, kura ietvaros aptaujāti 7000 Eiropas iedzīvotāji septiņās valstīs - Austrijā, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Ungārijā, Polijā un Zviedrijā -, secināts, ka daļa eiropiešu aizvien pieturas pie antisemītiskiem uzskatiem.