Martā gaidāmās prezidenta vēlēšanas tiek uzskatītas par valdošās koalīcijas spēka pārbaudi pēc pagājušā gada masu protestiem, kurus izraisīja žurnālista Jāna Kucjaka un viņa līgavas slepkavība.
Lai gan par šo slepkavību četriem cilvēkiem ir izvirzītas apsūdzības, tās motīvi joprojām nav noskaidroti.
Tomēr šis noziegums bija pēdējais piliens sabiedrības neapmierinātību ar valstī valdošo korupcijas un nesodāmības gaisotni. Plašie protesti, kādi Slovākijā nebija pieredzēti kopš komunistiskā režīma krišanas, lika atkāpties premjerministram Robertam Fico.
Tomēr Fico vadītā kreisi centriskā partija Smer aptaujās joprojām ir vadībā, lai gan tās popularitāte kritusies.
Sagaidāms, ka galvenie jautājumi priekšvēlēšanu kampaņā būs likuma vara un demokrātijas nosargāšana, un opozīcija cer, ka tas vairos tās izredzes.
Galvenais Smer kandidāta Maroša Šefčoviča sāncensis līdz šim bija zinātnieks un uzņēmējs Roberts Mistriks.
Tomēr karjeras diplomāts un pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Šefkovičs aptaujās viņu nedaudz apsteidza.
Otrdien Mistriks paziņoja, ka izstājas no sacensības, aicinot savus atbalstītājus balsot par juristi Zuzanu Čaputovu, kuru atbalsta vairākas opozīcijā esošās partijas, kā arī pašreizējais prezidents Andrejs Kiska.
Mistriks arī aicināja vēlētājiem neļaut par prezidentu kļūt Fico marionetei.
Gan Mistriks, gan Čaputova pauduši apņēmību stiprināt Slovākijas kā Eiropas Savienības (ES) un eirozonas dalībvalsts statusu un neļaut valsti pārņemt pieaugošajam eiroskepticisma vilnim.
Saskaņā ar svaigāko aptauju par Šefčoviču grasās balsot 19,7% slovāku, Mistriks varēja cerēt uz 18,2% balsu, bet Čaputovu atbalstīja 17,4% vēlētāju.