"Vienā dienā bazilika ir novecojusi par 20 gadiem un, iespējams, tie vēl ir optimistiski apsvērumi," paziņoja Svētā Marka bazilikas galvenais administrators Karlo Alberto Teserins.
Viņš sacīja, ka vairākas bazilikas daļas bija applūdušas 16 stundas, ūdens līmenim paceļoties 90 centimetru augstumā, kaitējot marmoram, kolonnām un bronzas durvīm.
Kopš 2000. gada šī ir otrā reize, kad bazilika cietusi no nopietniem plūdiem. Kopš Svētā Marka bazilikas uzcelšanas tā nopietni applūdusi piecas reizes, vēsta ziņu aģentūra ANSA.
Teserins sacīja, ka Venēcijai beidzot pienācis laiks uzlabot savas plūdu novēršanas sistēmas, norādot, ka Svētā Marka bazilika ir aizsargāta pret paisumu tikai tad, ja ūdens līmenis nepārsniedz 110 centimetrus.
Venēcijā maksimālais paisuma līmenis pirmdienas pēcpusdienā sasniedza 156 centimetrus, kas bija augstākais ūdens līmenis šajā pilsētā pēdējos desmit gados, un 70% Venēcijas vēsturiskā centra atradās zem ūdens.
Plūdi sabojāja arī divus katalāņu mākslinieka Žuana Miro gobelēnus, kurus bija plānots iekļaut izstādē.
Venēcijas mērs Luidži Brunjaro sacīja, ka pirmdienas notikumi uzsvēruši nepieciešamību pabeigt pretplūdu aizsprostu, kura būvniecību aizkavējusi izmaksu sadārdzināšanās un citas problēmas.
Populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), pirms iekļuva valdībā, kritizēja lielus infrastruktūras projektus, uzskatot tos par naudas izšķiešanu un kaitējumu videi. Tomēr, esot valdībā, partijai nācies kļūt pielaidīgākai šajā jautājumā.
Septembrī infrastruktūras ministrs Danilo Toninelli, kurš pārstāv M5S, sacīja parlamentam, ka Venēcijas aizsprosta projekts ir par 94% realizēts, taču centieni to pabeigt kopš 2017. gada nonākuši strupceļā.
Viņš pavēstīja, ka vēlas izpētīt šo jautājumu, lai izvairītos no valsts līdzekļu izšķiešanas projektā, kas līdz šim jau izmaksājis 5,5 miljardus eiro.