ES vadība Briselē, Polijas opozīcijas partijas un cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka Polijas valdošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) ieviestās reformas nozīmē politisku iejaukšanos tiesu darbībā.
Jūlijā Polijā stājās spēkā likums par Augstākās tiesas reformām, kas pazeminājis tās tiesnešu pensionēšanās vecumu no 70 līdz 65 gadiem.
Šī norma skar 27 no Augstākās tiesas 73 tiesnešiem, arī tiesas priekšsēdētāju Malgožatu Gersdorfu, kas atteicās atstāt amatu un notiekošo nodēvēja par tīrīšanām, kuras esot pretrunā ar konstitucionāli garantēto sešu gadu amata termiņu, kam būtu jābeidzas 2020.gadā.
Gersdorfai, kas 2014.gadā tika iecelta par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tagad ir 65 gadi.
Ignorējot viņas iebildumus, prezidenta Andžeja Dudas administrācija otrdien iecēla Dariušu Zavistovski par Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.
Tiesnešiem, kuriem jāatstāj amats, tika dota iespēja lūgt prezidentu pagarināt viņu amata termiņu. Dudas administrācija otrdien paziņoja, ka piecu šādu tiesnešu lūgumi tika apmierināti un viņi var palikt amatā.
Augstākā tiesa augustā paziņoja, ka tā aptur tiesnešu piespiedu pensionēšanos, līdz Eiropas Tiesa varēs pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Dudas administrācija uz to atbildēja, ka pensionēšanās apturēšanai nav juridiska pamata.
Saistībā ar pretrunīgi vērtētajām reformām, kas atbilstoši kritiķu apgalvojumiem nododot tiesu varu valdības pakļautībā un apraudot demokrātiju, Eiropas Komisija (EK) pagājušā gada nogalē spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7.pantu, bet 2.jūlijā uzsāka pret Poliju tā dēvēto pārkāpuma procedūru.
Polijas konservatīvā valdība uzstāj, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tiesu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.