No jūnija līdz augustam robežsargi konstatēja 13 800 mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu no Baltkrievijas. Tajā pašā laika periodā pērn tika konstatēti 7500 šādi gadījumi, paziņoja Polijas Iekšlietu ministrija.
Polija ir viena no valstīm bloka austrumu pierobežā, kas spiesta atvairīt nelegālo imigrantu uzplūdus, kurus organizē Baltkrievija un Krievija, izmantojot to kā hibrīdkara metodi.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīms organizēti ved migrantus no Irākas un citām reģiona valstīm uz Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, lai vērstu spiedienu uz Rietumiem. Polija 2022.gada vasarā nostiprināja robežu ar Baltkrieviju ar 5,5 metrus augstu žogu un elektroniskās uzraudzības sistēmu. Martā Polija pieņēma likumu, kas tai ļauj uz laiku ierobežot patvēruma tiesības.
Polijas robežsargi par nelikumīgu robežas šķērsošanu uzskata gadījumus, kad migranti pārrāpušies pāri žogam vai šķērsojuši pierobežas upi un robežsargi tos sastapuši Polijas pusē.
Tomēr, tā kā žogs atrodas arī Polijas teritorijā, statistikā tiek ieskaitīti arī gadījumi, kad migranti pamanīti tieši pie žoga, bet nav šķērsojuši barjeru.
Polijai ir aptuveni 400 kilometrus gara robeža ar Baltkrieviju.
Ņemot vērā saspīlēto situāciju, Polijas Iekšlietu ministrija pagarināja slēgtās zonas režīmu uz robežas ar Baltkrieviju vēl par trim mēnešiem - līdz 4.decembrim. Zonā, kas lielākoties ir 200 metru plata, bet vietām līdz pat četriem kilometriem plata, atļauts atrasties tikai drošības spēkiem un vietējiem iedzīvotājiem. Žurnālistiem un palīdzības organizācijām nepieciešama atļauja, lai uzturētos šajā zonā.