Tādu ierosinājumu viņš ceturtdien izteicis Viļņā, tiekoties ar Lietuvas valdības vadītāju Sauļu Skverneli. Abu valstu premjeri kopīgā paziņojumā arī aicinājuši Baltkrievijā sarīkot jaunas brīvas un demokrātiskas prezidenta vēlēšanas.
"Šādam fondam varētu būt ļoti liela nozīme tādā ziņā, ka tagadējā situācijā tas pavērtu Baltkrievijas ekonomikai iespējas atgūties un piepildīt investoru cerības, lai Baltkrievijas valsts atkal varētu uzņemties jaunas saistības. Pašreizējā laikposmā tam būtu jāatvēl vismaz miljards eiro," kopīgā preses konferencē sacījis Moraveckis.
Viņaprāt ES šajā jautājumā varētu sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu, turklāt bloks varētu vairāk atvērt savu tirgu Baltkrievijas uzņēmējiem.
Priekšnosacījums, lai Baltkrievija varētu saņemt šī fonda līdzekļus, būtu brīvu un godīgu vēlēšanu sarīkošana, ziņo Polijas mediji.
Lietuvas premjers savukārt norādījis, ka 1,5 ASV miljardu dolāru aizdevums, ko Baltkrievijai apsolījusi Krievija, galvenokārt tiks izmantots veco parādu atmaksai, nevis ekonomikas stimulēšanai.
Viņš paudis pārliecību, ka Eiropas Savienībai skaidri jāliek saprast, ka tā būs atvērtāka baltkrieviem, bet par Moravecka ierosinātā fonda veidošanu sīkāk nav izteicies.
"Mums jāsūta nepārprotams signāls attiecībā uz šo mītu, ka bez Krievijas ekonomikas Baltkrievija sabruks. Nekā tamlīdzīga," izteicies Lietuvas premjers. "Jārīkojas līdzīgi kā ar citām Austrumu partnerības valstīm, jāatveras tiem cilvēkiem, kuri vēlas redzēt, strādāt, dzīvot un sajust Rietumu demokrātijas priekšrocības, jādod viņiem tāda iespēja, un tad Baltkrievijas sabiedrība mainīsies."
Lietuvas un Polijas valdības ceturtdien noturēja kopīgu sēdi un parakstīja deklarāciju, kurā pausts atbalsts "Baltkrievijas sabiedrības vēlmei dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī, kuru pārvalda brīvās un godīgās vēlēšanās ievēlēti līderi".
Skvernelis un Moraveckis aicinājuši Baltkrieviju šādas vēlēšanas sarīkot pēc iespējas drīzāk.
Deklarācijā uzsvērts, ka Lietuvas un Polijas valdības apstiprinājušas atbalsta pasākumus Baltkrievijas sabiedrībai, paredzot palīdzēt represiju upuriem un cilvēkiem, kuriem nepieciešama ārstēšana vai medicīniska aprūpe, kā arī studentiem, zinātniekiem, kultūras un mākslas darbiniekiem, kuri zaudējuši darbu savas pārliecības un vajāšanu dēļ.
Abas valstis vienojušās vēl aktīvāk koordinēt šādus centienus, atbalstot tos arī visos starptautiskajos forumos, teikts dokumentā.
Kopīgajā deklarācijā arī uzsvērts, ka Lietuvas un Polijas stratēģiskā partnerība pēdējos gados nostiprinājusies "gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi", un izteikta apņēmība veicināt sadarbību "drošības, uzņēmējdarbības, ekonomikas, mazākumtautību, kultūras, izglītības, jauniešu apmaiņas, pētniecības un citās jomās".
Divpusējo attiecību jomā abas valstis solījušas īpašu uzmanību pievērst vēsturiskajai atmiņai, "noraidot dažu valstu nekaunīgos mēģinājumus pārrakstīt vēsturi un citādi interpretēt vēstures faktus".