Vācijas varasiestādes marta beigās atļāva Krievijas enerģētikas koncernam Gazprom būvēt 9,5 miljardus eiro vērto Nord Stream 2 gāzesvadu caur Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.
Porošenko intervijā Vācijas laikrakstam Handelsblatt norādījis, ka Nord Stream 2 ir "politiska kukuļa nauda par lojalitāti Krievijai".
Tā izbūvēšana nozīmēs "ekonomikas un enerģētikas blokādes piemērošanu Ukrainai", uzsvēris Porošenko, piebilstot, ka cauruļvadam nav ekonomiska pamatojuma.
Viņš norādījis, ka Ukrainas cauruļvads ir "daudz lētāks un var tikt lēti un viegli modernizēts".
Porošenko brīdinājis, ka Krievija ir ļoti neuzticams partneris enerģētikas jomā, atgādinot, ka Gazprom ir atteicies maksāt Ukrainai miljardiem eiro pēc tam, kad ziemas vidū pārtrauca gāzes piegādi.
Gazprom nodrošina aptuveni trešdaļu no gāzes piegādēm Eiropai.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas un konflikta Donbasā arvien mazāk un mazāk gāzes pēdējos gados tiek transportēts cauri Ukrainai.
Pretestība Nord Stream 2 vērojama arī Vācijā. Augsta ranga politiķi, kas pārstāv gan kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU), gan opozīcijā esošos "zaļos" un brīvos demokrātus (FDP), februārī aicināja valdību atteikties no dalības Nord Stream 2 projektā.
Viņi brīdināja, ka šis projekts politiski sašķels Eiropas Savienību (ES) un liks apšaubīt Vācijas solidaritāti ar Poliju un Baltijas valstīm, Slovākiju un Ukrainu, kā arī Zviedriju un Dāniju.
Arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis februārī brīdināja Vāciju neļaut Krievijai iegūt monopola stāvokli un uzspiest savas cenas ES tirgum.
Ukraina aicinājusi piemērot sankcijas arī Vācijas ekskancleram Gerhardam Šrēderam par viņa atbalstu Krievijas valdībai un amatu Krievijas naftas uzņēmumā Rosņeftj.
Trollis JT
haha