Ērvings, kuram 1993.gadā uz desmit gadiem tika liegts iebraukt Vācijā, paziņoja, ka brauciena laikā septembrī vedīs 30 cilvēku lielu grupu arī ekskursijā uz bijušajām nacistu koncentrācijas nometnēm Polijas ziemeļos. Viņi plāno pabūt arī nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera štāba mītnē Vilka midzenis, kas atrodas Kentšinā Polijas ziemeļaustrumos, kā arī apmeklēt SS reihsfīrera Heinriha Himlera kādreizējo bāzi.
Ērvingam piemērotais ceļojuma aizliegums uz Vāciju tika atcelts pēc tam, kad viņš sekmīgi pārsūdzēja Minhenes tiesas lēmumu, kas liedza viņam iebraukt valstī līdz 2022.gadam. Ērvings drīkst ierasties Vācijā jau šā gada septembrī.
Jūlijā Zaļo partijas parlamenta loceklis Folkers Beks lūdza Vācijas Viesnīcu asociācijai liegt Ērvingam apmesties asociācijas viesnīcās. Tomēr 75 gadus vecais vēsturnieks apgalvo, ka kopš jūlija saņēmis daudzus piedāvājumus gan no viesnīcām, gan privātpersonām un ir atradis sev apmešanās vietu, bet, kur tieši, neatklāja. Ērvings vienīgi piebilda, ka viņam Berlīnē ir daudz draugu.
Ērvings tika izraidīts no Vācijas 1993.gadā pēc tam, kad bija notiesāts par to, ka apšaubīja gāzes kameru pastāvēšanu Aušvicā. 1977.gadā plašu sašutumu izraisīja Ērvinga grāmata Hitler's War (Hitlera karš), kurā viņš apgalvojis, ka nacistu diktators līdz 1943.gadam neesot zinājis par ebreju masveida slepkavībām un ka viņš nekad neesot devis pavēlis holokausta sākšanai.
2000.gadā Ērvings Londonā zaudēja lietu viņa prasībā par apmelošanu, kas bija iesniegta pret ASV vēsturnieci Deboru Lipštatu, kura savā grāmatā Denying the Holocaust: The Growing Assault on Truth and Memory. (Holokausta noliegšana: Pieaugošie uzbrukumi patiesībai un piemiņai) Ērvingu bija pieskaitījusi "holokausta noliedzējiem". 2006.gadā Austrijas tiesa Ērvingam piesprieda trīs gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu holokausta noliegšanā. Tomēr pēc gada Ērvings tika atbrīvots un izraidīts uz Lielbritāniju.