France 24 atgādina, ka J. Iliesku bija pirmais Rumānijas valsts vadītājs pēc komunistu režīma krišanas. Par šo pienākumu pildītāju viņu iecēla 1989. gada decembrī – pēc tam, kad tautas un armijas sacelšanās laikā ātra tiesa, kas noveda pie nāvessoda izpildes, tika spriesta komunisma laika diktatoram Nikolajem Čaušesku. Arī J. Iliesku savulaik bija N. Čaušesku līdzgaitnieks, taču pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados viņam vairāk simpatizēja PSRS toreizējā līdera Mihaila Gorbačova uzsāktā perestroikas politika, kuras mērķis bija mazināt ideoloģisko slodzi, dot iespēju uzplaukt nelieliem biznesa uzņēmumiem un nodrošināt to, ka reizēm tika uzklausīta arī valdošās komunistu partijas pārstāvju virzienā adresēta kritika.
J. Iliesku, kurš sevi pēc N. Čaušesku režīma gāšanas pasludināja par sociāldemokrātu, bija valsts prezidents no 1990. gada jūnija līdz 1996. gada novembrim un no 2000. gada decembra līdz 2004. gada decembrim un tiek uzskatīts par vienu no pārejas perioda pretrunīgākajiem un ietekmīgākajiem Rumānijas politiķiem.
Savas prezidentūras pirmajā termiņā J. Iliesku sadarbojās ar ultranacionālistiskajiem spēkiem un brutāli apspieda opozīciju, bet vēlāk vērsās pret šiem spēkiem. Prokuratūra līdz pat J. Iliesku nāvei izmeklēja viņa represīvo politiku un pretrunīgo lomu N. Čaušesku gāšanā. Prokuratūra apsūdzēja viņu kā atbildīgo par 862 rumāņu nāvi, kurus drošības spēki nogalināja neilgi pēc N. Čaušesku gāšanas.
J. Iliesku pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) pagaidu līderis Sorins Grindjanu pieminēja «demokrātiskās Rumānijas pirmo prezidentu» un atgādināja, ka J. Iliesku deva izšķirošu ieguldījumu valsts uzņemšanā Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tieši viņa valdīšanas gados Rumānija aktīvi sāka ceļu uz iestāšanos šajās starptautiskajās organizācijās. Taču J. Iliesku tā arī neizdevās panākt būtisku valsts ekonomisko uzplaukumu, un Rumānija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm.