Sarkozī, kurš vairākus mēnešus aptaujās atpalicis no Olanda, vēlēšanu pirmajā kārtā, ja tā notiktu šobrīd, iegūtu 28,5% balsu, kamēr sociālistu kandidāts - 27%, liecina aptauja, ko veicis pētījumu centrs Ifop un kuras rezultāti publicēti vairākos franču laikrakstos.
Tomēr maijā paredzētajā otrajā kārtā uzvara joprojām tiek solīta Olandam, par kuru gatavojas balsot 54,5% francūžu, kamēr Sarkozī var cerēt tikai uz 45,5% balsu. "Tas ir pagrieziena punkts, tomēr niansēts pagrieziena punkts," atzina Ifop pārstāvis Frederiks Dabi.
"Nekas nav izlemts, nekas nav galā. Es aģitēju pirms un aģitēšu pēc tam," komentējot aptaujas rezultātus, izteicās pats Sarkozī. "Pateiksim katrs, ko mēs darīsim nākamos piecus gadus, un lai francūži lemj." Savukārt Sarkozī pārstāvis norādīja, ka Ifop aptauja sociālistu rindās ir izraisījusi "paniku".
Tikmēr bijušais ministrs Žaks Longs mēģinājis mazināt šīs aptaujas nozīmīgumu, norādot, ka tas neesot "normāli", ka amatā esoša prezidenta popularitāte ir tik zema kā Sarkozī gadījumā.
Aptauja tika veikta telefoniski, intervējot 1638 vēlētājus, neilgi pēc tam, kad svētdien uz priekšvēlēšanu mītiņu Parīzē pulcējās desmitiem tūkstošu Sarkozī atbalstītāju.
Prezidents, kurš iepriekš sevi pasniedza kā Eiropas vienotās valūtas glābēju, izsauca pūļa sajūsmu, ar negaidītu eiroskeptisku nostāju. Viņš draudēja, ka Francija varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) aktīvāk nevērsīsies pret nelegālo imigrāciju.
Sarkozī arī pieprasīja, lai Brisele īstenotu pasākumus pret lētu importu no trešajām valstīm, brīdinot, ka pretējā gadījumā Francija varētu vienpusējā kārtā ķerties pie protekcionisma. Kreisie nekavējās uzbrukt Sarkozī, pasludinot viņa paziņojumus par lētu populismu, un Olanda komanda prezidenta pozīciju pielīdzināja Lielbritānijas premjera Deivida Kemerona nostājai.
Tikmēr galēji labējās Nacionālās frontes līderei Marinai Lepēnai beidzot izdevies savākt pietiekami daudzu mēru un citu vēlētu amatpersonu parakstus, lai varētu kandidēt prezidenta vēlēšanās.
Kaut arī pēc atbilstošo socioloģisko aptauju rezultātiem par Lepēnu pirmajā kārtā gatavi balsot 16 līdz 18% vēlētāju, vien nedaudzi mēri un citas vēlētās amatpersonas bija gatavas uzņemties politisko risku un saistīt sevi ar viņas kampaņu. Taču tagad, kad šķēršļi Lepēnas startam prezidenta vēlēšanās ir novākti, situācija priekšvēlēšanu kampaņā varētu atkal mainīties, jo Sarkozī zināmā mērā paļaujas arī uz galēji labējo elektorāta atbalstu.