Bez tam N. Sarkozī solīja, ka gadījumā ja viņš atkārtoti ieņems valsts prezidenta posteni, tad visdrīzākajā laikā panāks, ka Francijas Konstitūcijā tiek iekļauts tā dēvētais „zelta likums”. Saskaņā ar šo likumu valsts budžets tiktu pieņemts trim gadiem uz priekšu un vairāk nevarētu tikt mainīts.
Jāpiebilst, ka N. Sarkozī savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā, cenšoties pārvilināt labējās Nacionālās frontes līderes Marinas Lepēnas atbalstītājus, izteicis vēl vairākas lielu ažiotāžu izraisījušas idejas. Tā marta sākumā viņš paziņoja, ka Francija varētu pārtraukt savu dalību Šengenas zonā, ja Eiropas Savienībā (ES) netiks pastiprināta cīņa pret nelegālajiem imigrantiem.
„Ja tuvāko 12 mēnešu laikā nebūs nopietna progresa šajā jautājumā, Francija pārtrauks savu dalību Šengenas zonas līgumā, iekams nebūs pabeigtas sarunas,” savas priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī. „Mums ir jāievieš reformas Šengenas zonā, kas būtu tikpat strukturālas kā tās, ko mēs tikko esam ieviesuši attiecībā uz eiro.”
Tāpat N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku. Viņš arī ir mudinājis uzlikt par pienākumu Eiropas valstu valdībām iepirkumos dot priekšroku Eiropā ražotām precēm. Ja tas netiks izdarīts, Francija šādu soli spers viena pati, brīdināja N. Sarkozī.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka N. Sarkozī ir apsteidzis sociālistu kandidātu Fransuā Olandu, lai gan ilgu laiku bija ievērojami mazāk populārs, sākotnēji zaudējot arī M. Lepēnai. Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 22. aprīlī, bet otrā, ja tāda būs nepieciešama, - 6. maijā.