Jau trešdien sāksies SPD sarunas ar Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem - kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartiju Kristīgi Sociālo savienību (CSU), un daļa sociāldemokrātu šādā brīvākā sadarbības līgumā saskata risinājumu dilemmai, kādas priekšā partija nonākusi, parādoties iespējai, ka tā varētu iesaistīties vēl vienā "lielajā koalīcijā", pret ko iebilst daudzi ierindas biedri, bažījoties, ka tas vēl vairāk iedragās SPD identitāti un atbaidīs vēl lielāku skaitu tās tradicionālo vēlētāju.
SPD līderis Martins Šulcs uzreiz pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta vissmagāko sakāvi kopš 1949.gada, paziņoja, ka partija pāriet opozīcijā, taču jutās spiests mainīt šo nostāju pēc tam, kad izgāzās CDU/CSU koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem", izsaucot iespējamu ārkārtas vēlēšanu draudus.
Taču gan SPD ierindas biedri, gan daudzi partijas frakcijas pārstāvji Bundestāgā ļoti atturīgi izturas pret iespēju vienkārši atjaunot līdzšinējo "lielo koalīciju".
Saskaņā ar dokumentu, kas nonācis aģentūras Reuters rīcībā, SPD Bundestāga frakcijas kreisā spārna līderis Matiass Mīršs ierosinājis slēgt ar konservatīvajiem vienīgi sadarbības vienošanos, saglabājot sociāldemokrātiem tiesības ārpus šīs vienošanās esošajos jautājumos sadarboties ar opozīciju.
Tādējādi SPD ministri jaunajā Merkeles vadītajā kabinetā sadarbotos ar konservatīvajiem tajos jautājumos, kuros abas puses būtu panākušas vienošanos, bet pārējās jomas tiktu atstāta brīvām starppartiju debatēm parlamentā.
Saskaņā ar Mīrša priekšlikumu abām pusēm būtu jāvienojas par kopīgu programmu tādos jautājumos kā mājokļu celtniecība, Eiropas investīciju programma un klimata politika. Sadarbības līgumam arī jānosaka, kuras partijas pārziņā tiek nodotas attiecīgās ministrijas.
Savukārt citos jautājumos, piemēram, budžets, Eiropas Savienība (ES) un ārlietas partijas apņemtos vienmēr meklēt savstarpēju konsensu, kamēr pārējos jautājumos tiktu pieļautas domstarpības, un tie tiktu risināti, katrā atsevišķā gadījumā meklējot parlamentāro vairākumu ar opozīcijas atbalstu.
Šāds izkārtojums varētu pārliecināt skeptiski noskaņotos partijas biedrus, taču nebūt nav teikts, ka šāda modernās Vācijas vēsturē vēl neaprobēta ideja varētu tikt īstenota.
Pat atsevišķi SPD vadības pārstāvji jau ļāvuši noprast, ka šādā gadījumā dotu priekšroku ārkārtas vēlēšanām.
Tikmēr konservatīvie jau nepārprotami paziņojuši, ka šāda sadarbības vienošanās viņus neinteresē.
"Man nav nolūka ar SPD vienoties pa pusei," norādījusi CDU vicepriekšsēde Jūlija Kleknere. "Vai nu jūs vēlaties būt valdībā, vai arī nē."
"Iegūt visus ministru posteņus, bet ne pilnīgu valdības atbildību. (..) Jūs nevarat būt grūta tikai daļēji," tviterī norādījusi Kleknere.
Savukārt CDU Saksijas nodaļas līderis Mihaels Krečmers šo ieceri nosaucis par "bīstamu".
"SPD ir izšķiedusi daudz uzticības, un tagad viņiem jāatgriežas pie nopietnības," intervijā sabiedriskajai radiostacijai Deutschlandfunk norādīja Krečmers. "Šāda politikas veidošanas forma, iespējams, var būt veiksmīga Eiropas Parlamentā, (..) taču Vācijā tā būtu ļoti bīstama."