Ciemata dome cer, ka zemes iznomāšana apvienībai, kas cīnās par marihuānas legalizāciju gan ārstnieciskiem, gan rekreācijas mērķiem, ļaus radīt jaunas darba vietas un dos iespēju atmaksāt ciema parādus.
Vienošanos par septiņus hektārus liela zemes gabala iznomāšanu dome apstiprināja 29.februārī, taču tas izsauca dažu iedzīvotāju asus iebildumus. Pret darījumu iestājas arī opozīcijā esošās partijas, un dome nolēma jautājumu nodot izšķiršanai vietējā referendumā. Ieceres pretinieki bažījas, ka zemes nodošana marihuānas audzēšanai, pārvērtīs 140 kilometrus no Barselonas esošo Raskeru par "narkomānu Meku".
Referendumā, kurā bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs piekrītas pretkrīzes plānam", bija tiesības piedalīties 804 iedzīvotājiem. Par prieku mēram Bernatam Peljisam domes iniciatīvu atbalstīja 308 iedzīvotāji jeb 56,3% nobalsojušo, kamēr pret to balsoja tikai 239 vēlētāji. Lai gan iepriekš Peljisa bija paziņojis, ka līdz ar pārējiem domniekiem demisionēs, ja ieceri neatbalstīs vismaz 75% vēlētāju, pēc balsojuma šis solījums viņam vairs nešķita tik būtisks.
Marihuānas lietošana Spānijā nav aizliegta, taču tās tirdzniecība ir nelikumīga.
Raskeras iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar vīnkopību un olīvu audzēšanu, taču šīs nozares smagi cietušas finanšu krīzē, kas piemeklējusi Spāniju, un ciemata varasiestādes cer, ka zemes iznomāšana ļaus segt 1,3 miljonus eiro lielo parādu.
Ciemata dome, kuru kontrolē kataloņu separātisti, apgalvo, ka darījums arī palīdzēs tieši un netieši radīt 40 jaunas darba vietas. Dome norāda, ka zeme Barselonā bāzētajai marihuānas lietotāju apvienībai ABCDA tiks iznomāta par desmit reizes augstāku maksu nekā vidējā tirgus cena. Tiek ziņots, ka par piešķirto zemi ABCDA Raskerai gadā maksās 650 000 eiro lielu nomu.
"Ciematam, tāpat kā daudziem citiem, ir daudz grūtību, liela krīze, daudz iedzīvotāju bez darba," norāda domes ekonomikas padomnieks Hoseps Marija Insausti. "Tagad mums prasa atmaksāt savus parādus tik mazam ciemam neiespējamā ātrumā."