"Mēs nospriežam, ka apsūdzētais Baltasars Garsons, kā cilvēks, kurš pastrādājis amata pilnvaru pārkāpšanas noziegumu, 11 gadus nevarēs ieņemt tiesneša vai miertiesneša amatus," teikts spriedumā.
Tiesnesis tika atzīts par vainīgu, ka licis nelegāli ierakstīt sarunas starp aizdomās turamajiem kādā korupcijas lietā un viņu advokātiem. Garsons gaida arī spriedumu lietā, kas ir uzsākta saistībā ar viņa centieniem pretēji amnestijas nosacījumiem veikt Franko diktatūras laiku noziegumus. Viņa aizstāvji apgalvo, ka abas šīs lietas ir politiski motivētas.
Garsons savulaik deva rīkojumu uzsākt izmeklēšanu to 114 000 personu lietās, kas pazudušas bez vēsts Spānijas pilsoņkarā, kas ilga no 1936. līdz 1939.gadam, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras laikā.
Viņš apsūdzēts par pilnvaru pārsniegšanu, jo šis rīkojums ir pretrunā ar 1977.gada vienošanos par nacionālo izlīgumu un amnestiju, kura divus gadus pēc Franko nāves deva Spānijai iespēju nodrošināt miermīlīgu pāreju uz demokrātisku valsts pārvaldi.
Savukārt Garsons apgalvo, ka amnestija, par kuru savulaik vienojās visas lielākās partijas, neattiecoties uz noziegumiem pret cilvēci.
Garsons pasaules ievērību izpelnījās 1998.gadā, pieprasot Lielbritānijai izdot bijušo Čīles diktatoru Augusto Pinočetu, kurš tika apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos.
Garsons vērsies arī pret Argentīnas militārās huntas amatpersonām, apsūdzējis islāmistu teroristiskās organizācijas Al Qaeda kādreizējo līderi Osamu bin Ladenu, kā arī ievadījis izmeklēšanu par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pieļauti ASV izveidotajā Gvantanamo cietumā, kur tiek turēti ārvalstīs sagūstītie teroristi.
No darba Spānijas Nacionālajā tiesā, kas ir valsts augstākā krimināltiesu instance, Garsons tika atstādināts jau 2010.gada maijā, un šobrīd viņš strādā par konsultantu Hāgas Starptautiskajā Krimināltiesā.