"Mums jāatceras, par ko ir runa. Šis ir agresijas karš. Krievija uzbruka citai valstij, pārkāpa starptautiskās tiesības, iebruka Ukrainā, un Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, kas ietver tiesības uzbrukt likumīgiem mērķiem Krievijā," žurnālistiem NATO ārlietu ministru sanāksmē Prāgā pavēstīja Stoltenbergs.
Viņš piebilda, ka Krievija nesen ir atvērusi otro fronti Harkivas apgabala ziemeļos, kur frontes līnija iet gandrīz gar valsts robežu.
"Tādējādi viņi uz Ukrainu šauj ar raķetēm un artilēriju, kas atrodas Krievijā, un, protams, Ukrainai ir jāspēj atbildēt un aizsargāties. Tā ir daļa no tiesībām uz pašaizsardzību," norādīja Stoltenbergs.
Pēdējās dienās arvien vairāk NATO valstu atceļ aizliegumus izmantot savus ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai.
Saskaņā ar vairāku mediju ziņām ASV prezidents Džo Baidens ir devis atļauju Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar ASV ieročiem uzbrukt mērķiem Krievijā, bet tikai Belgorodas apgabalā.
Stoltenbergs noraidīja eskalācijas draudus no Maskavas puses, ja Ukraina izmantos sabiedroto ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijā.
"Tas ir daļa no prezidenta Putina un Maskavas centieniem neļaut NATO sabiedrotajiem atbalstīt Ukrainu, lai tā varētu sevi aizstāvēt, un, jāatkārto, Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, un mums ir tiesības palīdzēt Ukrainai," sacīja Stoltenbergs.