"Kā pārliecināts antifašists, es atvainojos visiem tiem, kurus varētu būt aizskāris manis sacītais," paziņoja Tajāni, uzsverot, ka viņa izteikumu mērķis nekādā ziņā nav bijis attaisnot nedemokrātisku un totalitāru režīmu. "Mani dziļi apbēdinājis tas, ka, neskatoties uz manu personisko un politisko vēsturi, kāds var nodomāt, ka es varētu izvēlēties būt saudzīgs pret fašismu," piebilda Tajāni.
EP prezidents trešdien intervijā Itālijas radiostacijai Radio24 paziņoja, ka Musolīni sava režīma laikā "tiešām izdarīja kaut ko pozitīvu", uzlabojot Itālijas infrastruktūru. "Es neesmu fašists, es nekad neesmu bijis fašists. Bet, ja mums jābūt godīgiem, viņš uzcēla ceļus, tiltus, ēkas, sporta objektus, viņš atkaroja [purviem] lielu daļu mūsu valsts zemes. Pieņemot vēsturisku spriedumu, ir jābūt objektīviem," intervijā sacīja Tajāni.
Musolīni atradās pie varas Itālijā no 1922. līdz 1943.gadam.
Tajāni minēja arī "ļoti nopietnas, nepieņemamas kļūdas", ko pieļāvis Musolīni, tostarp rasu likumus, oponentu iznīcināšanu un kara pieteikšanu visai pasaulei.
Eiroparlamenta politiskās grupas Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) vadītājs Udo Bullmans paziņoja, ka šie Tajāni izteikumi ir "neticami". "Kā Eiropas Parlamenta prezidents var neatzīt fašisma dabu?" tviterī rakstīja Bullmans, kurš ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs.
"Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta izteikumi ir nicināmi un absolūti nepieņemami," savukārt paziņoja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vadītāja Eiropas Parlamentā Ska Kellere. "Antonio Tajāni ir jāatsauc savi komentāri, kas normalizē fašismu, vai jāatkāpjas," uzsvēra vācu politiķe.
Vairāki eiroparlamentārieši arī norādīja uz Tajāni pārstāvētās partijas Forza Italia (Uz priekšu, Itālija) sadarbību ar galēji labējo Līgu un Fratelli d'Italia.
krievijai pa utaino purnu?