Vēlēšanās lielāko balsu daudzumu saņēmušais konservatīvais spēks Jaunā demokrātija, kas uzņemsies valdības veidošanu, un tās ilggadējā sabiedrotā sociāldemokrātiskā partija PASOK vēlas pārskatīt starptautisko aizdevumu noteikumus, bet Vācija likusi saprast, ka grieķiem nekādas atlaides netiks dotas. «Vienalga, kāda valdība tiks izveidota, tai ir jāturas pie panāktās vienošanās ar Eiropu,» paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Pestīšanas valdība
Jaunā demokrātija vēlēšanās saņēma nepilnus 30% balsu, bet PASOK ierindojās trešajā vietā ar 12% vēlētāju atbalstu. Otro lielāko atbalstu - 27% - ieguva kreiso radikāļu koalīcija SYRIZA, kas uzskata, ka Grieķijai nav jāpilda starptautisko aizdevēju izvirzītie noteikumi. Pret palīdzības programmu noskaņotie politiskie spēki kopumā saņēma 52% balsu, bet programmu atbalstošās partijas ieguva vairāk deputātu vietu parlamentā, jo Jaunajai demokrātijai kā uzvarētājai pienācās papildu 50 mandātu.
Pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas Jaunās demokrātijas līderis Antonis Samars paziņoja, ka grieķi ir izvēlējušies palikt eirozonā, un aicināja veidot «nacionālās glābšanas valdību». Tomēr valdības veidošana solās būt sarežģīta, jo PASOK vadītājs bijušais finanšu ministrs Evangels Venizels paziņoja, ka viņa partija vēl nav izlēmusi, iesaistīties valdības darbā vai tikai nodrošināt tai parlamentāro atbalstu.
PASOK arī uzskata, ka procesā ir jāiesaista SYRIZA un centriskā partija Kreisie demokrāti, kas iestājas pret 130 miljardu eiro (91 miljards latu) vērtās palīdzības programmas noteikumiem, bet ir solījusi darīt visu, lai palīdzētu izveidot stipru valdību.
SYRIZA vadītājs Aleksis Ciprs paziņoja, ka negatavojas iesaistīties sarunās ar Jauno demokrātiju un PASOK, tā vietā viņš cīnīšoties pret drakoniskajiem taupības pasākumiem un darīšot visu, lai nonāktu pie varas.
Paredz grūtus laikus
Grieķijas sabiedrībā pēc vēlēšanām valda pesimisms. «Es nedomāju, ka šīs vēlēšanas nesīs ko labu, nevienam nav šādu ilūziju,» domā Atēnu taksometra vadītājs Dins Arabacis, kurš balsoja par Jauno demokrātiju. «Lai kurš būtu pie varas, viņš tiks sadedzināts. Samaru sadedzinās, un Ciprs gūs vēl lielākus panākumus, ja atkal būs vēlēšanas. Tas mani uztrauc visvairāk.»
Politikas eksperti ir pārliecināti, ka nav nozīmes, kāda valdība tiks izveidota Grieķijā, jo tā tāpat būs vāja un īslaicīga, nepopulāra tautā un bez plaša atbalsta Eiropā. Esot niecīga ticamība, ka vēlēšanu rezultāti Atēnu kreditoriem liks atmaigt un mīkstināt aizdevumu nosacījumus bez striktiem taupības pasākumiem un ekonomiskajām reformām. «Jaunā demokrātija mēģinās pārskatīt vienošanos [ar starptautiskajiem aizdevējiem], bet viņiem nekas neizdosies. Pēc tam viņiem simts dienās vajadzēs ieviest ļoti smagu reformu programmu. Un tad sabiedriskā sektora arodbiedrības ar kreiso radikāļu atbalstu sagādās viņiem grūtus laikus,» Atēnu Panteona universitātes politologs Harijs Papasotiris klāsta izdevumam The New York Times.