Tiesa noteica Lepēnai aizliegumu startēt Francijas prezidenta vēlēšanās, aizliegumam stājoties spēkā nekavējoties.
Lepēna un vēl 24 NR amatpersonas tika apsūdzētas par ES naudas piesavināšanās sistēmas izveidi 2004.-2016.gadā, lai algotu darbiniekus Francijā. Tāda līdzekļu izmantošana neatbilst ES tiesību normām. Lepēna un pārējie apsūdzētie noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās.
Liegumu startēt 2027.gadā gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās Lepēna ir raksturojusi kā "politisko nāves spriedumu". Konstitucionālā padome piektdien atsevišķā lietā nosprieda, ka tūlītēja soda stāšanās spēkā, nesagaidot apelāciju izskatīšanu, atbilst valsts pamatlikumam.
56 gadus vecā Lepēna 2017. un 2022.gadā Francijas prezidenta vēlēšanās zaudēja Emanuelam Makronam, taču pēdējos gados viņas partijas atbalstītāju skaits ir audzis un tiek pieļauts, ka viņa varētu uzvarēt.
Tiesas prāvā, kas turpinājās deviņas nedēļas pagājušā gada nogalē, Lepēna uzstāja, ka neko nelegālu nav darījusi. Viņasprāt, prāvas vienīgais mērķis ir liegt viņai startēt vēlēšanās.
Prāvā noskaidrojās, ka daļa no ES līdzekļiem tika maksāti arī Lepēnas miesassargam, kas agrāk bija arī miesassargs viņas tēvam Žanam Marī Lepēnam, kurš ilgus gadus bija Francijas galēji labējo spēku līderis. Lepēna no ES līdzekļiem maksājusi arī savam privātajam asistentam.
Prokuratūra lūdza tiesu atzīt Lepēnu par vainīgu, piespriest viņai divu gadu cietumsodu un piecu gadu aizliegumu startēt vēlēšanās.
Prokuratūra lūdza par vainīgiem atzīt arī visus pārējos apsūdzētos, pieprasot viņiem dažādus sodus, piemēram, līdz vienam gadam cietumā, un divu miljonu eiro sodu partijai.