Jau vēstīts, ka, reaģējot uz tā dēvēto spiegošanas skandālu, Vācija pagājušajā nedēļā anulēja vēl Aukstā kara laikā noslēgto līgumu par izlūkdarbību ar ASV un Lielbritāniju.
Ziņas par ASV plašajām elektroniskās spiegošanas programmām, kuras atklātībai nodeva bijušais Savienoto Valstu izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens, izsauca lielu sašutumu Vācijas sabiedrībā, un Berlīnei, kas gatavojas nākamajā mēnesī gaidāmajām vēlēšanām, acīmredzot nācies reaģēt uz vāciešu noskaņojumu. Tomēr pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās slēgtā līguma anulēšana faktiski ir tikai simbolisks solis.
Vācijas ārlietu ministra Gvido Vestervelles piektdien izplatītajā paziņojumā teikts: "Administratīvo vienošanos anulēšana, uz kuru mēs esam bijuši spiesti pēdējo nedēļu laikā, ir nepieciešamas un piemērotas sekas nesenajām debatēm par personas privātās dzīves neaizskaramību."
Masu izsekošanas pieredze, kuru vācieši guvuši nacistu un komunistu totalitāro režīmu laikā, padarījušu tos īpaši jūtīgus pret privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, un valstī pieņemti ļoti stingri datu aizsardzības likumi.
Pagājušajā nedēļā anulētais līgums ļāva pēc Otrā pasaules kara Vācijā izvietotajiem Rietumu sabiedroto valstu - ASV, Lielbritānijas un Francijas - militārajiem kontingentiem veikt tās teritorijā izlūkdarbību, lai nodrošinātu šo kontingentu aizsardzību.