Saskaņā ar jauno likumu Vācijas varasiestādes varēs aizturēt migrantus, kurus paredzēts deportēt, uz desmit dienām nevis četrām, kā līdz šim, un piestiprināt elektroniskās uzraudzības ierīces tiem migrantiem, kas tiek uzskatīti par spējīgiem pastrādāt terora aktus.
Jaunais likums arī ierobežos noraidīto patvēruma meklētāju kustības brīvību un piešķir Federālajam migrācijas un bēgļu birojam (BAMF) un citām valdības aģentūrām lielākas iespējas izmantot un dalīties ar datiem, kas iegūti no migrantu mobilajiem telefoniem.
Vācijas bēgļu palīdzības organizācija Pro Asyl kritizēja jauno likumu, uzskatot, ka tas laupīs migrantiem tiesības uz privātumu.
Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, aizstāvot jauno likumu, sacīja, ka tas ir noslēgums centieniem pastiprināt patvēruma piešķiršanas likumus šajā likumdošanas periodā.
Jaunais likums pieņemts daļēji kā atbilde decembrī notikušajam teroraktam Berlīnē, kur patvēruma meklētājs Aniss Amri ar kravas mašīnu ietriecās cilvēku pūlī Ziemsvētku tirdziņā, noslepkavojot 12 cilvēkus.