Vēstulē, kas adresēta Eiropas Savienības (ES) augstākajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinai Eštonei, uzsvērta Eiropas atbildība par miera un drošības uzturēšanu "mūsdienu mainīgajā pasaulē ar tās jaunajiem varas centriem un pieaugošajiem asimetriskajiem draudiem, piemēram, kiberdrošību un terorismu".
"Mums jāmeklē inovatīvi ceļi, kā izmantot mūsu ierobežotos resursus ar maksimāliem ieguvumiem, vienlaikus nostiprinot Eiropas Savienību un tās Kopējo drošības un aizsardzības politiku," teikts vēstulē.
Berlīne un Parīze norāda, ka, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, ES dalībvalstīm jāapvieno savi resursi, "lai nodrošinātu Eiropas rīcībspēju". Tas attiecas uz tādām sadarbības jomām kā transports, lidmašīnu degvielas uzpilde, atrodoties gaisā, medicīniskās operācijas un izlūkošana, tostarp ar bezpilota lidmašīnām. Vēstuli parakstījuši abu valstu ārlietu un aizsardzības ministri.
Otrā piektdien publicētajā dokumentā Vācija un Francija izklāsta virkni priekšlikumu Eiropas militārās varas palielināšanai. Dokumentā teikts, ka Eiropas kaujas grupām var būt svarīga loma ātrā reaģēšanā uz krīzēm, taču jāpalielina to gatavības pakāpe un operatīvā efektivitāte. Berlīne un Parīze arī aicina pielikt lielākas pūles ES robežu un stratēģisko interešu aizsardzībai uz jūras.
Dokumentā norādīts, ka decembrī paredzētajā Eiropadomes sēdē, kas būs veltīta drošības jautājumiem, jāvienojas par aktīvāku informācijas apmaiņu aizsardzības plānošanā ne vien ES, bet arī NATO ietvaros.
Abas valstis aicina Eiropadomi "mudināt dalībvalstis un Eiropas institūcijas panākt progresu no attāluma pilotēto lidaparātu sistēmu ieviešanā". "Mums steidzami jāattīsta ciešākas sadarbības iespējas kiberdrošības un kiberaizsardzības laukā, arī ar NATO," teikts dokumentā.