Vācijas jaunā koalīcija varētu paātrināt reformas, lai pārvarētu krīzes sekas
Merkeles triumfs
"Merkele paveikusi labu darbu, un es vēlos, lai viņa paliktu amatā," aģentūrai AP stāsta 32 gadus vecā vēlētāja Nikola Zelka. Vēlētāju atbalsts palīdzēja A.Merkeles partijai par aptuveni 10% pārspēt sociāldemokrātus, kas palika otrajā vietā. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, kas kļuva zināmi drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas, kristīgie demokrāti (CDU/CSU) ieguva ap 33% balsu, bet par sociāldemokrātiem nobalsoja tikai 23% vēlētāju. Trešo vietu ieņēma FDP ar 15% balsu, parlamentā iekļuva arī Kreisā partija (12%) un zaļie (10%).
Vēlēšanu iznākums nozīmē, ka A.Merkelei ir labas iespējas izbeigt "lielo koalīciju" ar sociāldemokrātiem, kas darbojās kopš 2005.gada. Sociāldemokrātu vietā viņa plāno iekļaut valdībā FDP, jo brīvo demokrātu programma ir daudz tuvāka CDU nostājai. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem CDU un FDP koalīcijai būs vairāk nekā puse vietu Bundestāgā. "Tas ir ļoti labs rezultāts Angelai Merkelei, lai gan diezgan vājš sniegums viņas partijai. Merkele apstiprināta savā amatā, kas ir liels sasniegums tik smagas krīzes laikā," aģentūrai Reuters stāsta Vācijas Ārlietu padomes eksperts Jans Tehavs.
Sociāldemokrātu sakāve
Pēc politikas komentētāju domām, smagu sakāvi šajās vēlēšanās cietuši sociāldemokrāti, kuru rezultāts ir sliktākais Vācijas pēckara vēsturē. SPD līderis Franks Valters Šteinmeiers atzinis, ka vēlēšanu iznākums ir ļoti slikts, tomēr partija ir gatava strādāt opozīcijā.
Kristīgo demokrātu un brīvo demokrātu koalīcija jau bija pie varas Vācijā no 80.gadu sākuma līdz 1998.gadam. Koalīcijas atjaunošana palīdzēs abām partijām sasniegt iecerētos mērķus: samazināt nodokļus, veicināt ekonomikas atveseļošanos, turpināt atomenerģijas izmantošanu. Ekonomikas eksperti brīdina, ka jaunā valdība būs spiesta risināt ļoti smagas problēmas. Ārpolitikā lielas pārmaiņas nav gaidāmas: abas partijas ir gatavas turpināt Vācijas līdzdalību NATO misijā Afganistānā, bet ir skeptiski noskaņotas pret Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Ārlietu ministra amatā sociāldemokrātu F.V.Šteinmeieru varētu nomainīt FDP līderis Gvido Vestervelle, kurš būs piesardzīgāk noskaņots pret Krieviju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.