Vācijā minimālās algas, pateicoties arodbiedrību aktivitātēm, ir ieviestas atsevišķos tautsaimniecības sektoros, tomēr federālā valdība līdz šim nav noteikusi minimālās algas līmeni visā valstī.
Tomēr Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - uzskata, ka arī turpmāk ir jāsaglabā diferencēta pieeja atšķirīgos sektoros.
SPD neapsvērs ideju par valdības veidošanu ar CDU/CSU, ja "nebūs panākta vienošanās par valsts mēroga minimālo algu 8,50 eiro (5,95 lati) stundā," laikrakstam Bild am Sonntag sacīja Nālesa.
Pirmdienas CDU/CSU un SPD sarunas būs kas vairāk par iepriekšējo tikšanos pieklājības frāzēm un tajās ar kancleri un viņas konservatīvajiem tiks panāktas konkrētas vienošanās, solīja SPD ģenerālsekretāre.
"Savienībai nevajadzētu pieņemt, ka automātiski būs trešā sarunu kārta. Mums jau pirmdien ir vajadzīgi konkrēti secinājumi par to, vai no iesaistīšanās koalīcijas sarunās būs jēga," sacīja Nālesa.
SPD vēlas, lai būtu "lielākas saistības pirmkārt un galvenokārt attiecībā uz minimālajām algām, bet arī attiecībā uz citām jomām", norādīja ģenerālsekretāre.
Vēl viens domstarpību avots ir nodokļu politika. SPD aicina paaugstināt nodokļus cilvēkiem ar lieliem ienākumiem, lai tiktu uzlabota infrastruktūras un izglītības finansēšana, taču CDU/CSU vairākkārt noraidījusi nodokļu palielināšanu.
Sagaidāms, ka CDU/CSU veidos koalīciju vai nu ar SPD, vai arī ar Zaļo partiju. Konservatīvo sarunas ar "zaļajiem" gaidāmas otrdien.
22.septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās CDU/CSU ieguva 41,5% balsu, bet SPD ierindojās otrajā vietā ar 25,7% balsu.
Kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie") ieguva 8,6% balsu un "zaļie" - 8,4%. Citas partijas nav pārvarējušas 5% barjeru un parlamentā nav iekļuvušas, tostarp liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas bija CDU/CSU koalīcijas partneris līdzšinējā sasaukumā.
Bundestāgā, kurā pavisam ir 630 vietas, CDU/CSU būs pārstāvēti ar 311 deputātiem, SPD - ar 192, "Die Linke" - ar 64, bet "zaļie" - ar 63 deputātiem.
Merkele iepriekš nav paudusi sajūsmu par iespēju veidot "lielo koalīciju", lai gan savā pirmajā kancleres pilnvaru termiņā, laikā no 2005. līdz 2009.gadam, tādu jau ir vadījusi, un toreizējai "lielajai koalīcijai" izdevās visumā sekmīgi izvadīt Vāciju caur pasaules ekonomiskās krīzes sabangotajiem ūdeņiem.