Bruinss tika apsūdzēts Alderta Klāsa Deikemā slepkavībā. Lietas izskatīšana tiesā sākās pagājušā gada septembrī. Pēc četru mēnešu ilga tiesas procesa tiesnese secināja, ka Bruinsu nav iespējams notiesāt par slepkavību, jo kopš nozieguma pastrādāšanas brīža pazuduši svarīgi pierādījumi un trūkst galvenās liecības šajā lietā. Līdz ar to tiesnese paziņoja, ka tiesvedība pret apsūdzēto tiek apturēta.
Tiesas lēmums nenozīmē, ka Bruinss šajā lietā ir attaisnots, bet viņš drīkstēja atstāt tiesas zāli kā brīvs cilvēks.
1944.gada septembrī, kad Bruins, Nīderlandē dzimis Vācijas pilsonis, veica dienesta pienākumus uz Vācijas un Nīderlandes robežas, viņš kopā ar kādu dienesta biedru uz robežas notvēra pretestības kustības dalībnieku Deikemā. Neilgi pēc sagūstīšanas gūsteknis tika nogalināts, upurim mugurā raidot četrus šāvienus.
Bruinss atzina, ka atrazdamies Waffen SS dienestā, bijis klāt notikuma vietā, taču noliedza, ka būtu nogalinājis Deikemā un slepkavībā vainoja savu dienesta biedru, kas jau ir miris.
Nīderlandes tiesa drīz pēc Otrā pasaules kara Bruinsu aizmuguriski notiesāja gan par Deikemā nogalināšanu, gan par divām citām slepkavībām. 1949.gadā Bruinsam tika piespriests nāvessods, kas vēlāk tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu. Tomēr Bruinss no piespriestā soda izvairījās, bēgot uz Vāciju, kas atsakās izdot savus pilsoņus. Vācijas pilsonību Bruinss ieguva, pamatojoties uz Ādolfa Hitlera 1943.gada dekrētu, kas ļāva iegūt Vācijas pilsonību nacistiskās Vācijas dienestā esošajiem ārvalstniekiem.
Tomēr arī Vācijā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Bruinss nonāca cietumā, kur viņš pavadīja vairākus gadus. Tolaik viņš tika notiesāts par divu ebreju brāļu slepkavību, kas tika pastrādāta Nīderlandē 1945.gada aprīlī.