Kā ziņots, šonedēļ gaidāmā ES samita priekšvakarā Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nāca klajā ar aicinājumu izstrādāt jaunu ES līgumu, kas varētu attiekties vai nu uz visām 27 bloka dalībvalstīm, vai arī tikai uz 17 eirozonas valstīm.
Tikmēr Polijas ES lietu ministrs Mikolajs Dovgelevičs citu dalībvalstu kolēģiem iesniedzis dokumentu, kas satur prasību dot tiesības piedalīties eirozonas samitos arī tām bloka valstīm, kas nav pievienojušās vienotajai Eiropas valūtai.
"Eirozonas pārvaldības nostiprināšanai jāved pie Savienības stiprināšanas," uzsvērts dokumentā. "Tā nedrīkst radīt izslēdzošas struktūras, kas padziļina iespējamās šķelšanās risku, bet jābūt ietverošai un balstītai sadarbības gribā un jāievēro saskaņotie noteikumi."
Francijas un Vācijas līderi iestājas par automātiskām soda sankcijām, kas tiktu piemērotas tām ES dalībvalstīm, kuru budžeta deficīts pārsniegtu trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), un aicina "nostiprināt un harmonizēt [eirozonas fiskālās disciplīnas] zelta likumu". Tas paredz, ka daļai dalībvalstu nāksies normu par sabalansētu budžetu iekļaut savās konstitūcijās.
Savukārt ES tiesai būtu jāpiešķir pilnvaras izvērtēt nacionālo valstu budžetu atbilstību eirozonas fiskālajiem ierobežojumiem, lai gan budžeta anulēšanas tiesai, pēc Merkeles domām, tomēr netiktu piešķirtas.
Tikmēr Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts paudis viedokli, ka pastāvošie ES līgumi visumā ir apmierinoši. "Mūsuprāt, Eiropas problēmu risināšanai daudz ko var darīt esošo līgumu robežās," norādīja Reinfelts, uzsverot nepieciešamību parādos nonākušajām valstīm, piemēram, Itālijai un Spānijai, īstenot radikālas reformas.
"Nav iespējams rast risinājumu bez smagām reformām, kuras valstis īsteno pašas," piebilda Zviedrijas premjers.
Savukārt Somijas ES lietu ministrs Aleksandrs Stubs atzinis, ka Merkeles un Sarkozī priekšlikums par soda sankciju automātisku piemērošanu ir "solis pareizajā virzienā".
"Līgumu grozījumi ir viens no jautājumiem, par kuriem mēs lemsim nākamajā ES samitā," piebalsojusi Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita. "Mēs nebaidāmies no līguma grozījumiem. Mēs to labprāt apspriedīsim, un Eiropas valstu disciplīnas nodrošināšana, iespējams, nāks par labu."
Tajā pašā laikā Austrijas ārlietu ministrs Mihaels Špindelegers uzskata, ka izmaiņas ES līgumā īstermiņā nedos "lielu labumu", taču ilgtermiņā tās sniegtu "lielu atbalstu" bloka darbības efektivitātes pieaugumam.
Itālijas jaunais premjerministrs Mario Monti, kurš pirmdien iesniedza parlamentam bargu taupības pasākumu paketi un brīdināja, ka tās noraidīšanas gadījumā valstij draud tāds pats "sabrukums" kā Grieķijā, paziņojis, ka Roma aktīvi iesaistīsies debatēs par ES līguma grozījumiem. Monti norādījis, ka viena no viņa valdības galvenajām prioritātēm būs uzmanīt "attiecības starp eirozonu un pārējām Eiropas Savienības valstīm", lai nepieļautu bloka šķelšanos.
Tikmēr Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons centies mazināt bažas par iespējamo referendumu, kuru Apvienotajā Karalistē varētu izraisīt iespējamās ES līguma izmaiņas. Saskaņā ar pagājušajā gadā pieņemto likumu Lielbritānijai jārīko referendums par jebkurām izmaiņām ES līgumā, ja tās paredz ievērojamu pilnvaru nodošanu Briselei.
Kemerons atzinis, ka gadījumā, ja līguma izmaiņas attieksies uz visām 27 ES dalībvalstīm un ja tās paredzēs Londonas pilnvaru nodošanu Briselei, tiks rīkots referendums. Taču viņš piebildis: "Kā premjerministrs es negrasos nodot jebkādas Lielbritānijas pilnvaras Briselei, tādējādi nedomāju, ka radīsies šāda problēma."