Izspiedējvīrusi datus neiegūst, bet nošifrē, hakeriem pēc tam prasot samaksu par to atšifrēšanu. Visbiežāk tie prasīts samaksāt izpirkumu kriptovalūtās.
Šāds vīruss nesen izraisīja traucējumus vairākās Eiropas lidostās, tai skaitā Berlīnes Brandenburgas lidostā un Londonas Hītrovas lidostā.
Hakeru uzbrukumu radītie zaudējumi bieži vien ir milzīgi, jo cietušajiem nereti neizdodas atjaunot sistēmas.
Tomēr skaitliski visbiežākie ir piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumi. Tie sastāda 77% no zināmajiem gadījumiem, secinājusi ENISA. Šajos uzbrukumos upuru serveri tiek pārslogoti ar milzīgiem datu pieprasījumiem, izraisot to darbības traucējumus un darbības pārtraukšanu.
DDoS uzbrukumi bieži vien nodara mazāku kaitējumu nekā izspiedējvīrusi, un vairumu no tiem veic haktīvisti, nevis kibernoziedznieki.
ENISA analīze balstīta uz 4875 incidentiem, kas reģistrēti no 2024.gada jūlija līdz 2025.jūnijam.
Aģentūras direktors Juhans Lepasars brīdināja, ka arvien lielākā paļaušanās uz digitālajām sistēmām nozīmē to, ka traucējumi var ietekmēt veselas piegādes ķēdes.