Zviedrijā aktivizējas labējie ekstrēmisti

Kritikas devu no medijiem saņem atbildīgās varas iestādes par neiecietības izplatības ignorēšanu. Aktīvi skolās Pēdējo divu gadu laikā tikuši nodibināti 17 no valstī 30 esošajiem aktīvajiem grupējumiem. To biedru skaits pieaug. Zviedrijas drošības policija Sepo paziņojusi, ka nacistiskie grupējumi jaunus biedrus vervē galvenokārt skolās. "Tas ir saskaņā ar viņu ideoloģiju. Jauniešus vēl nav iespaidojušas, kā viņi to sauc, jūdiskās pasaules sazvērestības," Zviedrijas interneta žurnālam Expo atzina Sepo analītiķe Anna Zā Hāgstrema. Expo norāda, ka labējo ekstrēmistu organizācijas nav bijušas tik lielas un aktīvas kopš Otrā pasaules kara. Nav līderu Info-14, Ziemeļu apvienība, Nacionālsociālistiskā fronte un Zviedru pretošanās kustība ir četras zināmākās Zviedrijas neonacistiskās organizācijas. Zviedrijā kopā ir 30 ekstrēmi labējo grupējumu, kas atšķiras gan ar to virzienu, gan stabilitāti. Daži koncentrējas uz klusu informācijas izsūtīšanu, citi - uz aktīvu publisku darbību. Taču visām trūkst viena izvēlēta līdera un tās ir balstītas gan uz vācu biedru apvienību, gan amerikāņu leaderless resistence (pretošanās bez līdera) principu. Kopš 2006.gada starp četriem lielākajiem grupējumiem notiek arī regulāri konflikti. "Mūs interesē galvenokārt kriminālas darbības, tāpēc koncentrējamies tikai uz dažām grupām," saka Anna Zā Hāgstrema. Saskaņā ar Zviedrijas Noziegumu novēršanas padomes datiem policijai par naida uzbrukumiem iesniegto pieteikumu skaits laikā starp 2006. un 2007.gadu palielinājies par astoņiem procentiem. 2007.gadā kopā tika ziņots par 3500 noziegumiem, kam pamatā ir ksenofobiski, homofobiski, islamofobiski vai antisemītiski motīvi. Vēršas pret iebraucējiem Zviedru pretošanās kustība tiesībsargu uzmanības lokā nonākusi tās draudu un vardarbības dēļ. Pagājušajā novembrī divi kustības atbalstītāji, sitot ar beisbola nūju un vairrākkārt durot ar nazi, mēģināja nonāvēt kādu 19 gadu vecu kurdu izcelsmes vīrieti. Aprīlī pret kādu 28 gadus vecu kustības biedru notika tiesas prāva par apdraudējumu sabiedrībai. Viņa dzīvoklī tika atrasti automātiskie ieroči un sprāgstvielas. "Te ir potenciāls terorismam," TV4 atzina labējo grupējumu pētniece Anna Lēne Lodeniusa. Eksperti norāda, ka Zviedru pretošanās kustību drīz varēs dēvēt par zviedru terorgrupu. Kritizē amatpersonas 70 procenti uzbrukumu izdarīti iebraucējiem naidīgu, 20 procenti - homofobisku motīvu dēļ. 70 procentos gadījumu cietušie bijuši vīrieši. 12 procenti uzbrucēju ir iesaistīti kādā ekstrēmi labējā grupējumā vai ir pārliecināti neonacisti, no kuriem ceturtā daļa pieder kādai nacionālistikai organizācijai, visbiežāk - Nacionālsociālistiskajai frontei. Asu kritiku par neiecietības ignorēšanu izpelnījies tieslietu kanclera birojs, kuram pērn tika iesniegti 155 pieteikumi par naida kurināšanu. Tika vēstīts par mājaslapu, kas banalizēja holokaustu; par rakstu, kas aicināja deportēt citu rasu pārstāvjus un kādu skrejlapu, kurā pieprasīts "izsūtīt visus krāsainos". "Lai šo varētu saukt par naida kurināšanu, jākonstatē draudi vai cieņas aizskārums," izteicies tieslietu kanclera biroja vadītājs Hokans Rustands.