"Mums ir bijušas grūtības uz brīvprātīgo bāzes aizpildīt kaujas vienības. Tādēļ ir nepieciešams atjaunot iesaukšanu," neilgi pirms valdības lēmuma Zviedrijas Radio skaidroja aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Plāns paredz, ka 1999. un 2000.gadā dzimušie jaunieši un jaunietes (kopumā apmēram 100 000 cilvēku) drīz saņems iesaukuma anketas, tomēr vairumam dienēt nevajadzēs.
Apmēram 13 000 tiks iesaistīti iesaukšanas procesā, un no tiem un brīvprātīgajiem ik gadu 2018. un 2019.gadā 4000 izies pamatapmācības kursu.
Pozīcijas bruņotajos spēkos tiks aizpildītas atbilstoši "interesei, motivācijai un vēlmei", norādīja Hultkvists.
Iepriekšējā labēji centriskā valdība 2010.gadā likvidēja obligāto militāro dienestu, tomēr šobrīd pie varas esošā sociāldemokrātu un "zaļo" koalīcija vēlas atjaunot vismaz tā "atvieglotu" variantu.
Šāda vēlme tiek skaidrota ar drošības situācijas pasliktināšanos Baltijas jūras reģionā, kā arī to, ka Zviedrijas bruņotie spēki nespēj piesaistīt pietiekami daudz rekrūšu, lai aizpildītu trūkstošās štata vietas.
Zviedrijā opozīcijā esošā konservatīvā Moderātu partija, kā arī liberāļi paziņojuši, ka atbalsta šo plānu.
Sabiedriskās domas aptaujā pērn noskaidrots, ka 72% zviedru atbalsta obligātā militārā dienesta atjaunošanu, bet tikai 16% iebilda pret to.
Obligātais militārais dienests Zviedrijā tika ieviests 1901.gadā, bet jau pirms tā likvidēšanas tas gadiem ilgi tika pakāpeniski sašaurināts, un iesaukti tika tikai brīvprātīgie.
Aukstā kara apogejā pat 85% zviedru vīriešu izgāja obligāto militāro dienestu.
Zviedrija, kuras teritorijā karadarbība nav notikusi 200 gadus, nav NATO dalībvalsts, tomēr kopš 1994.gada tā cieši sadarbojas ar aliansi, tostarp nosūtot karavīrus uz NATO vadītajām miera uzturēšanas misijām, piemēram, Afganistānā un Kosovā.