"Darba devēji cenšas noskaidrot, kas tu tāds esi, iekams tevi pieņem darbā. Tiem palīdz kādi desmit uzņēmumi, kas darbojas jaunajā pagātnes izpētes nozare," raksta dn.se un piebilst, ka arvien vairāk tiek pētīta darba meklētāja darbība sociālos medijos.
Avīzes un portāla izmeklējošā pētījumā atklājies, ka šie uzņēmumi dažkārt pārkāpj normatīvos aktus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību un arī nerūpējas par atrastās informācijas patiesību.
"Gadās, ka šie pagātnes izpētes uzņēmumi arī pārbauda cilvēka piederīgos un "ķemmē" tiesu datu bāzes arī, ja ierosinātās lietas ir vecas, atsauktas un dzēstas no policijas arhīviem," portālam teica zviedru datu inspekcijas "Datainspektionen" pārstāvis Jūnass Agnvals.
Dn.se žurnālisti arī atklājuši, ka vairākām darba meklētāju "pārbaudes" kompānijām pašām ir pagātnes "traipi". Tostarp ir kavēti nodokļu maksājumi, nesamaksāti sodi par ceļu satiksmes pārkāpumiem, negatīvi audita ziņojumi un vienā gadījumā pat īpašnieks, kas apsūdzēts par kādas personas piekaušanu.
Zviedru datu inspekcija vairākiem uzņēmumiem izteikusi aizrādījumus un rājienus par to darba metodēm, taču divos gadījumos firmas pārsūdzējušas iestādes lēmumus tiesā.
Portāls norāda, ka pēdējos gados bijuši vairāki skandāli, kur darba ņēmēji atlaisti sakarā ar to darbību sociālos tīklos vai ierakstiem personīgos blogos. Lai novērstu šādus gadījumus, darba devēji sākuši pārbaudīt darba meklētāju darbošanos internetā, pirms viņiem piedāvā darba līgumu.
Aptuveni 40% no zviedru uzņēmumiem, kas meklē jaunus darbiniekus, pārmeklē par kandidātiem redzamo informāciju sociālos tīklos, kā arī pašu darba meklētāju atstātās pēdas, raksta "dn.se", atsaucoties uz Stokholmas Tirdzniecības kameras nesen veiktu pētījumu.
Savukārt Zviedrijas "balto apkaklīšu" darbinieku arodbiedrības "TCO" jurists Samuels Engblums uzskata, ka "uz šādu informāciju nevar paļauties. Cilvēks, kas ticis kaitināts un pazemots darbavietā, var tikt aprakstīts, it kā pats būtu vainīgs. Upuris tad tiek uzskatīts par iespējamu nemiera cēlāju un atskaitīts" no kandidātiem uz vakanci.
Tomēr tirdzniecības kameras preses sekretārs Andreas Ostroms uzskata, ka tendence pētīt darba meklētāju darbību internetā un sociālos medijos turpināšoties. Viņaprāt, uzņēmēji ir pietiekami skeptiski par elektroniskajā vidē atrasto informāciju un to izmanto tikai kā daļu no darba kandidātu izvērtēšanas procesa.