Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists jau iepriekš izteicies, ka valdība apsver obligātā karadienesta atjaunošanu, lai tādējādi risinātu armijas nepietiekamā personāla problēmu.
Trešdien laikraksts Svenska Dagbladet ziņoja, ka sociāldemokrātu un "zaļo" koalīcijas valdības izveidotā komisija drīzumā nākšot klajā ar ieteikumu 2019.gadā atjaunot vispārējo karaklausību, kas attiektos gan uz vīriešiem, gan sievietēm.
Sagaidāms, ka galaziņojumā būs ierosinājums nākamgad veikt visu 17 gadus veco zviedru anketēšanu par iespējamo iesaukšanu bruņotajos spēkos, bet vēl pēc gada izraudzītie jaunieši varētu jau saņemt iesaukšanas pavēstes.
Tomēr jaunais karaklausības modelis būtu atvieglota iepriekšējās Zviedrijas iesaukšanas sistēmas versija, jo tagad paredzēts obligātajā dienestā iesaukt tikai dažus tūkstošus attiecīgā gadagājuma jauniešu. Tajā pašā laikā saglabāsies līdzšinējā brīvprātīgās pieteikšanās sistēma.
Bijusī Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komisijas locekle Annika Nūrdgrēna-Kristensena, kas vada izpētes komisiju, atteicās komentēt iespējamos ieteikumus, pirms tie tiks iesniegti valdībai, taču atzina, ka viņa saņēmusi "konkrētus" norādījumus.
"Uzdevums ir noskaidrot, kā mēs varam radīt sistēmu, kas joprojām būs balstīta uz brīvu izvēli, un kā to kombinēt ar pienākumu dienēt, kā tas ir Norvēģijā un Dānijā," viņa paskaidroja sarunā ar Svenska Dagbladet.
Vispārējā karaklausība vīriešiem Zviedrijā tika ieviesta 1901.gadā, un Aukstā kara apogejā gandrīz 85% zviedru vīriešu tika iesaukti karadienestā.
Taču, krītot Dzelzs priekškaram, obligātais karadienests praksē vairs netika īstenots jau gadiem ilgi, līdz to oficiāli 2010.gadā atcēla toreizējā labēji centriskā valdība.
Saskaņā ar aptauju, kuru šogad pēc laikraksta Dagens Nyheter pasūtījuma veica sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums Ipsos, vispārējās karaklausības atjaunošanu atbalsta 72% zviedru, un tikai 16% respondentu izteikušies, ka tā esot slikta doma.