Zviedrijas lielākie laikraksti vairs neļaus lasītājiem internetā komentēt anonīmi

es varu apliecināt savu identitāti uztaisot kontu facebook kā Ivans Bargais, Maķedonijas Aleksandrs utt, un tik drukāt?

ar šīs sistēmas ieviešanu ne tikai komentāru skaits laikraksta mājaslapā saruks, bet arī laikraksta lasītāju skaits. pagērēt lai jau «a priori» ielogojās un iedurvjojās ar personas kodu, mājas adresi, telefōna nummuru un bankas konta nummuru pārmērība, bet pa lielam, man domāt, pavisam ononīmi nav ne īsti stilīgi, ne īsti zolīdi. a to darbaļaudis aizmirst, ka pret vājākiem izrādīt savi fizisko pārākumu nezolīdi un ka no stiprākiem var norauties pa purnu, nolaižās līdz personālo apvainojumu līmenim, sasola viens otram pa purnu un ne nu sadod ne kā, bet nu. karroče, nepatīkami lasīt. nu, saucamos sociālajos / nabagmājas portālos pilns ar personāžiem, kuri ņem smagi tekstus «ziepene otrādi!» vai «vajag izmīsties pirms bildēšanās, lai nav sarkanas acis uz bildes!» bilžu komentāros, bet paši raksta tikai «smukas siskas» un/vai «gribu izpizt!». skat. arī saškandālējušo par to naida kurināšanu - jākurina, jākurina un vēlreiz jākurina! nevis pret poļiem, leišiem, katoļiem, santehniķiem, viessstrādniekiem, muslimiem, lestadiāņiem, velisapēdistiem, hudožniekiem (от слова «худо»!), ēbrieviem, žīdiem, sētniekiem, krievvalodīgajiem monoglotiem, ūdenspoliciju, 7. un 11. dienas lieciniekiem, hujovas lieciniekiem, hipijiem, pensionāriem, «nesaskaņu centra» elektorātu, Kombuļu Ineses erektorātu, metaļugām, žurnaļugām, emo, transvestītiem un transžaketītiem, bet pret kretīniem, deģiem, pedofīliem un sociāli aktīviem plānprātiņiem. un ja tā pavisam precīzi - nepareizi naidu turēt uz cilvēkiem. pareizi naidu turēt uz kretīnismu, deģenerātismu, pedofīlismu un plānprātību cilvēkos.

Domāju, ka tas nav nekas nenormāls, ja cilvēki zem sava viedokļa liek savu parakstu. Ja cilvēki nevar ar savu vārdu parakstīties, tad tie ir cilvēki, kas ikdienā savus patiesos uzskatus tikai cilvēkiem aiz muguras spēj pateikt, bet ne sejā.

Pozitīva ziņa... Teorētiski kāds var uztaisīt speciālu web lapu, kur komentārus var par attiecīgo rakstu komentēt anonīmi. Piemēram, anonīmie komentāri - web lapa satur ziņas par visiem ziņu portāliem. Ko tad zviedri darīs? Ka viņi varēs izkontrolēt kas ir kurš - autorizēsies caur interneta banku? Teorētiski autorizēta komentāru pieeja neparādīs patieso cilvēka skatījumu

Nu, nekas. Gan jau cilvēki iemācīsies runāt Ezopa valodā un paudīs savus uzskatus, kā agrāk mēdza teikt, caur puķēm. Nebūs ilgi jāgaida, kad zviedri dabūs rūgti nožēlot, ka nav aktīvi pretojušies feminisma, politkorektuma un multikuturālisma sērgai. Multikulturālisms, starp citu, ir 100% žīdu organizāciju iniciēts un tālā nākotnē vērsts nežīdu tautu (goju - kā viņi mūs sauc) nonivelēšanas un identitates atņemšanas projekts.

Tā ir cenzūra vulgaris, turklāt tai nebūs iecerētā efekta, jo ir redzams, ka cilvēki visā pasaulē ir līdzīgi - un nikni.

Kopš šīs sistēmas ieviešanas debašu tonis ir mainījies ! Un sāk attīstīties - no neaptēstas bļaurības uz diskusiju kultūras pusi... Ar to tad arī apsveicam !

Varbūt kļūdos, bet man liekās, ka arī mums pienāks laiks, - "ko citas tautas tagad redz..." un tīmekļa komentētavas tiks atbrīvotas no tās gānītāju un nīdēju verbālās defekācijas plūsmas, kurā, starp citu, tiek noslīcināta arī mūsu valoda un kultūra. Apsveicama rīcība no skandināvu puses !

Varbūt kļūdos, bet man liekās, ka arī mums pienāks laiks, - "ko citas tautas tagad redz..." un tīmekļa komentētavas tiks atbrīvotas no tās gānītāju un nīdēju verbālās defekācijas plūsmas, kurā, starp citu, tiek noslīcināta arī mūsu valoda un kultūra. Apsveicama rīcība no skandināvu puses !

Zviedrija ir bijusi pazīstama kā “priekšzīmīga valsts”, kā trešais ceļš starp kapitālismu un sociālismu vai apgaismotu sociālismu, kā tas dēvēts. 2008. gadā “zviedru modelis” vairs nav ekonomisko panākumu stāsts, bet šausmu stāsts par kultūras pašnāvību, Gramši kultūrmarksismu, ideoloģisko cenzūru un disidentu apspiešanu. Bet Zviedrija nav unikāla. Līdzīgas tendences ir acīmredzamas viscaur rietumu pasaulē. Bet šeit, Zviedrijā politkorektums ir neparasti stingrs un represīvs – Zviedrija taču sevi uzskata par “ideoloģisku valsti”. Tie, kam vēl saglabājušās simpātijas pret to, ko kādreiz sauca par tradicionālo zviedru kultūru var vienīgi cerēt, ka kāda daļa no tās vēl ir dzīva un varētu atdzimt, līdzko patreizējā ideoloģiskā paradigma būs sairusi. Jautājums ir par to, cik daudz no zviedru tautas būs atlicis, kad līdz tam būs nonākts. Par ko gan nemaz nav jāšaubās – grūtākie laiki vēl ir priekšā, ne tikai Zviedrijas bet arī visai brūkošai rietumu pasaules sabiedrībai, kuru lēni, bet pamatīgi izārda Multikulturālisms.