Valdība sestdienas talku ieteica organizēt darbavietās, bet bija iespējami arī citi varianti, jo baltkrievi varēja izmantot šo dienu ielu, sētu un parku labiekārtošanai. Baltkrievijas valdība solīja, ka sestdien iegūtie līdzekļi tiks ziedoti medicīniskajai palīdzībai bērniem. Padomju laika tradīciju rīkot sestdienu talkas (tā sauktos subotņikus) Minska atdzīvināja pirms dažiem gadiem. Tās notiek Ļeņina dzimšanas dienai (22.aprīlis) tuvākajā sestdienā. Tomēr opozīcijā esošie komunisti pret šādām talkām noskaņoti kritiski. "Agrāk talkas notika pēc vienkāršo iedzīvotāju iniciatīvas, kuri gribēja darīt ko labu savai valstij. Taču šī tradīcija sāka deģenerēties jau padomju laikā, kad cilvēkus administratīvi piespieda strādāt bez atlīdzības. Tagad valdība vienkārši vēlās no darbaļaudīm izspiest papildus naudu. Tam nav nekāda sakara ar cilvēku brīvprātīgu iniciatīvu," Dienai apgalvoja Komunistiskās partijas līderis Sergejs Kaļjakins. Neatkarīgais baltkrievu politologs Aleksandrs Klaskovskis uzskata, ka subotņikiem ir ne vien ekonomiska, bet arī politiska nozīme. "Sestdienas talku var uzskatīt par sava veida mobilizācijas kampaņu, kas orientēta uz padomju ēras pārdzīvojumu pilno masu apziņu," politologs sacīja intervijā Dienai. Viņaprāt, "sestdienas talka ir sava veida sabiedrības apmācīšana lojalitātē pret valsti".
Baltkrievijā atjauno sestdienas talku
Baltkrievijā sestdien notika padomju laika tradicionālā talka, ko varas iestādes raksturoja kā lielāko valsts vēsturē. Pirms talkas tika prognozēts, ka tajā varētu piedalīties aptuveni puse no 10 miljoniem valsts iedzīvotāju. "Plānojam, ka sestdien talkā izies vairāk nekā pieci miljoni Baltkrievijas iedzīvotāju," pavēstīja vicepremjers Aleksandrs Kosiņecs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.