Baltkrievijas parlamenta Nacionālās sapulces apakšpalātā Pārstāvju palātā ir 110 deputāti, kas tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos. Parlamentam ir arī augšpalāta Republikas padome, kuras locekļus ievēlē apgabalu un galvaspilsētas Minskas padomes, kā arī astoņus deputātus ieceļ prezidents.
A.Lukašenko, cenšoties saglabāt varu, ir spiests balansēt starp Rietumiem un Krieviju, tāpēc šajās vēlēšanās opozīcijai tiek dotas šķietami lielākas iespējas. Tomēr Baltkrievijas prezidents ir draudējis, ka centieniem uzlabot attiecības ar Rietumiem tiks pielikts punkts, ja Rietumvalstis paziņos, ka šīs vēlēšanas nav uzskatāmas par brīvām un godīgām - par tādām Rietumi neatzīst arī visas līdzšinējās Lukašenko varas laikā notikušās vēlēšanas.
Opozīcijā esošās Apvienotās pilsoniskās partijas līderis Anatolijs Ļebedjko ir izteicies, ka Lukašenko «paziņos Krievijai: dodiet man labas gāzes cenas vai arī es aiziešu pie Eiropas, un viņš [Lukašenko] pateiks Eiropai: vai nu jums būs darīšana ar mani, vai arī jūs pie sava sliekšņa redzēsiet krievu lāci».
Vēlēšanas apgabalā tiek uzskatītas par notikušām, ja ir nobalsojuši vairāk nekā 50 procenti reģistrēto vēlētāju. Kandidāts tiek uzskatīts par ievēlētu, ja par viņu atdevuši balsis vairāk nekā 50 procenti nobalsojušo. Tajos apgabalos, kur nevienam kandidātam svētdien neizdosies iegūt vairāk nekā 50 procentus balsu, notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā būs jābalso par tiem diviem kandidātiem, kuri pirmajā kārtā būs ieguvuši visvairāk balsu.
Pavisam Baltkrievijā ir aptuveni septiņi miljoni reģistrēto vēlētāju. Balsošanas iecirkņi būs atvērti līdz plkst. 20 pēc vietējā laika, kas ir vienāds ar Latvijas laiku.
Arī piecpadsmit Latvijas pārstāvji svētdien piedalīsies Baltkrievijas parlamenta vēlēšanu novērošanā, informēja Ārlietu ministrijā. Latvijas pārstāvji piedalīsies gan starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijā, gan nacionālo novērotāju kapacitātē.
A.Lukašenko uzvarēja prezidenta vēlēšanās 1994.gadā, un kopš tā laika ir nodibinājis Baltkrievijā autoritāru režīmu.