Baltkrievijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, ar kuru palīdzību Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko vēlas pierādīt, ka viņa vadītā valsts atkal nostājusies uz demokrātijas veicināšanas ceļa. Iespējams, ka pirmoreiz 12 gadu laikā parlamentā atkal varētu iekļūt opozīcijas pārstāvji. Taču opozīcija uzskata, ka visas pārmaiņas būs tikai ārējas, jo A.Lukašenko mēģina uzspodrināt savu tēlu un uzlabot attiecības ar Rietumiem, nevis veicināt Baltkrievijā īstu demokrātiju. Pēc opozīcijas domām, vēlēšanu kampaņa nav demokrātiska, jo A.Lukašenko režīms negrasās izlaist varas grožus no rokām.
Rietumu ietekme
Šajās vēlēšanās ārpolitikas faktors ir sevišķi izteikts, jo Minska vēlas mazināt nesaskaņas ar Eiropas Savienību un ASV, kas bieži kritizē A.Lukašenko režīmu par demokrātijas ierobežošanu un opozīcijas apspiešanu. A.Lukašenko šonedēļ pa tālruni sazinājās ar ES ārpolitikas vadītāju Havjeru Solanu, lai pārrunātu turpmāko dialogu ar Rietumiem. Pēdējo gadu laikā tā bija pirmā reize, kad A.Lukašenko sarunājies ar tik augsta ranga Rietumu diplomātu. A.Lukašenko iepriekš izteicies, ka Minska vēlas, lai rietumvalstis atzītu vēlēšanas par godīgām. Prezidents apgalvo, ka opozīcijai nav tautas atbalsta, tāpēc parlamentā varētu iekļūt diezgan maz opozīcijas pārstāvju.
Arī politikas analītiķi uzskata, ka opozīcijai būs grūti pretendēt uz panākumiem parlamenta vēlēšanās. Baltkrievijas parlamentā ir 110 deputātu vietu, uz kurām pretendē 265 kandidāti, ieskaitot 71 opozīcijas pārstāvi. Neatkarīgā sabiedriskās domas aptaujā, kas tika veikta vēl jūnijā, gandrīz 40% aptaujāto grasījās balsot par A.Lukašenko atbalstītājiem, bet opozīcijas kandidātus atbalstīja ap 18% vēlētāju. Kopš tā laika neatkarīgas aptaujas Baltkrievijā nav veiktas.
"Socioloģiskās aptaujas liecina, ka pat tādā gadījumā, ja Baltkrievijā notiktu pilnīgi brīvas vēlēšanas, opozīcija nevarētu pretendēt uz vairākumu un, visticamāk, iegūtu ap 20 deputātu vietu," Dienai stāstīja neatkarīgais baltkrievu politologs Aleksandrs Klaskovskis. Pēc viņa domām, cits iznākums būtu iespējams tikai tad, ja Baltkrievijā vismaz gadu būtu normāli apstākļi partiju un sabiedrisko organizāciju attīstībai, brīvas preses darbībai. "Vēlētāji teorētiski saprot, ka plurālisms ir labāks par monopolu, bet pagaidām viņiem nav iespēju novērtēt alternatīvu."
Demokrātijas deficīts
Opozīcija pašlaik kritizē ne tik daudz demokrātijas deficītu valstī, cik pārkāpumus vēlēšanu rīkošanā. Lielākie iebildumi ir vērsti pret to, ka vairākumā komisiju, kas skaitīs balsis, nav iekļauti opozīcijas pārstāvji. "Ja vēlēšanu komisijās būtu kaut vai pa vienam demokrātisko spēku pārstāvim, mēs nevarētu ietekmēt galīgo lēmumu, bet vismaz redzētu, kā notiek balsu skaitīšana," Dienai stāsta opozīcijas kandidāts Baltkrievijas kompartijas līderis Sergejs Kaļjakins. Opozīcija kritizē arī pirmstermiņa balsošanu, kas rada labvēlīgu augsni rezultātu viltošanai. Pirmstermiņa balsošana notiek piecas dienas pirms vēlēšanām, un novērotāji nevar izkontrolēt, vai šajā laikā nenotiek kādas manipulācijas ar vēlēšanu urnām.
Baltkrievijas interneta lapās klīst baumas, ka valdošā vara esot nolēmusi pieļaut piecu opozīcijas deputātu iekļūšanu parlamentā. Politologi uzskata, ka tas ir diezgan ticams skaitlis. Tomēr tas vēl nenozīmē reālu pārmaiņu sākumu. "Ielaist dažus valdošās varas pretiniekus parlamentā ir vienkāršāk, nekā sākt strukturālas pārmaiņas iekšpolitikā. Daudz svarīgāk ir tas, vai tiks radīti apstākļi godīgai cīņai pirms prezidenta vēlēšanām 2011.gadā," secina politologs A.Klaskovskis.