ES ministri lems, vai atsākt līgumsarunas ar Krieviju

Pagaidām gan nav skaidrs, cik spēcīgs var būt šis paziņojums, daļai valstu iestājoties par salīdzinoši neitrālu variantu, bet, piemēram, Lietuvai uzstājot uz sarunu neturpināšanu ar Maskavu. Sarunu atsākšanai komplektā ar paziņojuma pieņemšanu piekrīt arī Latvija. "Mums ir svarīgi, lai ir šis līgumiskais ietvars, bet tas jāskata kontekstā ar Austrumu partnerību un ES un Krievijas attiecību progresa izvērtējumu," uzsver ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Šādam scenārijam piekrīt arī Lielbritānija, Čehija, Igaunija, Zviedrija, kas līdz šim bijušas vienas no stingrākajām pretiniecēm sarunu atsākšanai ar Krieviju. Vienīgās valstis, kas publiski bijušas pret sarunu atsākšanu, ir Lietuva un Polija, kuru prezidenti nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu. Sarunas ar Krieviju par jaunā līguma izstrādi tika iesaldētas pēc Gruzijas konflikta. Tiesa, pirmdienas ministru sanāksmē pieņemtie lēmumi nebūs saistoši, jo juridiski sarunas nav pārtrauktas. Tādēļ ES prezidējošā valsts Francija uzskata, ka par sarunām atbildīgā Eiropas Komisija var pati pieņemt lēmumu par sarunu turpināšanu. Par šādu soli esot iestājusies arī ES ārlietu komisāre Benita Ferrēro-Valdnere. Sarunu atsākšanas atbalstītāji izmanto vecos argumentus, ka labāk ir runāt ar Krieviju nekā pārtraukt attiecības. Līgums arī liegšot Maskavai izmantot iespējamo šķelšanos ES un panākt divpusējas vienošanās ar dalībvalstīm. ES ārlietu ministru sanāksmē arī tiks iezīmētas galvenās vadlīnijas Eiropas Savienības un Krievijas līderu samitam, kas notiks nedēļas beigās. Sagaidāms, ka tajā dominēs Gruzijas konflikta jautājums, situācija pasaules finanšu tirgos un Krievijas iespējamā pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai.